Kāds var pateikt: “Kādēļ bibliotekāriem visu laiku jāmācas? Viņiem jāzina, kas kuru grāmatu ir sarakstījis, un kurā plauktā var šo grāmatu dabūt.” Toties tā nebūs taisnība. Kādu dienu es pavadīju Ludzas bibliotēkas bērnu nodaļā, strādājot ar datoru, un dzirdēju, ar kādiem jautājumiem nāk cilvēki uz bibliotēku. Un tie nebija līdzīgi šādiem: “Vai jums ir “Idiots?“, “Es neatceros nosaukumu, bet vāki bija sarkani” vai “Neatceros autoru, bet nosaukums … kaut kādas mātes baznīca” (runa gāja par Viktora Igo romānu “Parīzes Dievmātes katedrāle”).
Protams, cilvēki jautāja arī par grāmatām, bet diezgan pārsteidzoši bija šādi jautājumi: “Vai Jūs varētu palīdzēt izdrukāt attēlus no telefona?“, “Kā man konvertēt Word failu PDFā?“, “Kā es varu apmaksāt rēķinus?“, “Es nevaru atrast informāciju par nodokļiem.”, un pat “Kā es varu iesniegt sūdzību Eiropas tiesā?” Šķita, ka es esmu kādā globālajā informācijas centrā, kurā strādā super cilvēki, kuri zina visu, bet, ja nezina, tad noteikti uzzinās. Un tās “dzīvās enciklopēdijas” bija tik laipnas un atsaucīgas, viņu attieksme radīja tādu iekšējā komforta sajūtu, ka es nevarēju neatcerēties savus bibliotēkas apmeklējumus bērnībā. Nezinu, kādi bija jūsu bērnības piedzīvojumi saistībā ar bibliotēku, bet man bieži vien bibliotēkas apmeklējums sagādāja psiholoģisko pārdzīvojumu, it īpaši ja es biju nokavējusi grāmatu nodošanu, vai kāda no grāmatām nebija izlasīta – bija dažas bibliotekāres, kas prasīja, lai atstāstītu grāmatu saturu, un bija tik dusmīgas, ja tu nevarēji to izdarīt, ka vairs uz bibliotēku iet negribējās.
Mūsdienu bibliotēkās vairāk atgādina multimediju un datorizētus informācijas centrus, kuros ir viss, tai skaitā laipni un zinoši speciālisti. Bet šie speciālisti arī ir cilvēki, viņiem jābūt gataviem jebkurai situācijai, jo bibliotēkas apmeklētāji ir dažādi un var ne tikai kaut ko jautāt, bet arī izraisīt konfliktu. Ilgstošā atrašanās dažādu cilvēku vidū rada papildus stresu, saspringumu, tāpēc šīs profesijas pārstāvjiem arī ir nepieciešami ne tikai informatīvi semināri par izmaiņām likumdošanā, bet arī tādas apmācības, kā piemēram “Kā rīkoties kritiskajās situācijās”.
28. martā Ludzas Tautas namā pulcējās 55 Ludzas, Jēkabpils un Lietuvas Republikas Rokišķu rajona bibliotēkas speciālisti, kā arī Ludzas novada Sociālā dienesta darbinieki. Kas vieno šīs profesijas? Gan vieni, gan otri strādā ar dažādām cilvēku grupām un sniedz pakalpojumus. Gan vieni, gan otri var atbalstīt, uzmundrināt, bet var to izdarīt, ja pašiem ir savi iekšējie resursi. Aizdomāties par to, kā var palīdzēt bērniem un pieaugušiem, kas nāk pēc padoma, palīdzēja Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības padomes priekšsēdētāja, psiholoģe Iluta Krūmiņa.
Bieži gadās, ka bibliotekārs vai sociālais darbinieks ir gandrīz vienīgais cilvēks, kas uzklausa bērnu, kuram ģimenē neviens nepievērš uzmanību. Un šie bērni nenāk bibliotēkā grāmatu dēļ, un tajā strādājošiem tas ir jāsaprot un jāmāk runāt un palīdzēt, atceroties arī par to, ka tādā veidā tiek veltīta sava enerģija, sava pacietība, savi resursi.
Šis bija viens no tiem semināriem, kurā iegūto informāciju nav iespējami pārstāstīt, lai gan galva pilna ar domām un emocijām. Bet pateikšu vienu – ja jums būs iespēja apmeklēt Ilutas Krūmiņas lekciju, semināru, obligāti to izdariet – jūs nenožēlosiet.
Semināra organizēšana kļuva iespējama, pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, ko Ludzas novada pašvaldība sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību un Rokišķu rajona bibliotēku ieguva Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projektu konkursā, iesniedzot projekta pieteikumu “Interaktīvās izglītības telpa – efektīvs nelabvēlīgu ģimeņu bērnu sociālās integrācijas veids” jeb OPEN UP (Nr. LLI-263).
Kopējās projekta izmaksas ir 176 680,75 EUR. Projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 150 178,64 EUR. Ludzas novada pašvaldības budžets šajā projektā sastāda 50 849,76 EUR, t.sk. 43 222,30 EUR būs ES finansējums.
Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam mērķis ir sekmēt Programmas reģionu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, palīdzot tos padarīt konkurētspējīgākus un pievilcīgākus dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam.
Šis raksts sagatavots ar Eiropas Savienības atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Ludzas novada pašvaldība, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Rakstu sagatavoja Viola Andruščenko, Ludzas novada pašvaldības projektu vadītāja