Mērdzenes pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Goliševas, Malnavas, Mežvidu, Blontu un Pušmucovas pagastiem.
Mērdzenes pagasta lielākā daļa atrodas Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, tā pārējā daļa Latgales augstienes Burzavas paugurainē. Augstākie pauguri ir Diervanīšu, Karātavu, Kausinieku un Kviešu kalns. Cauri pagastam tek Rītupe, Strauja, Ločupeite un Kreiču strauts. Trešdaļu pagasta teritorijas aizņem meži, īpaši iespaidīgs ir Kravcovkas masīvs. Pagasta teritorijas dienvidaustrumu daļā gandrīz tūkstoš hektāru platībā stiepjas vietām augstais, vietām zemais Kreiču purvs. Krievu Stiglovā stiepjas 32 ha plašais nosusinātais purvs, tajā iegūto kūdru izmanto pakaišiem, lauku mēslošanai un zālāju sēklu audzēšanai. Pagastā atrodas daļa no 1985.-1988.gadā atklātās Degļovas dolomīta atradnes. Dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Kādreiz tagadējā pagasta teritorijā ir pastāvējušas divas lielas muižas – Mihalovas un Stiglovas. Mihalova izveidojās par nozīmīgu amatniecības centru, kas attīstījās arī kā tirdzniecības centrs pie Ludzas – Kārsavas lielceļa. 18.gs. Mihalovas muiža bija viena no lielākajām Ļucinas apriņķī, muižai piederēja 218 zemnieku sētas. Muižu zeme agrārās reformas laikā sadalīta. Līdz 19.gs. beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas. No 1912.g. līdz pat 20.gs. 50.gadiem Mihalovā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši”, Pudinovā no 1919.g. līdz 1945.g. – ūdensdzirnavas „Slūžas”. Abās dzirnavās malti graudi, kārsta vilna un velta vadmala. „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna.