Ludzas novada simbolikas izmantošanu regulē Ludzas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 13/2023 “Par Ludzas novada simbolikas izmantošanu”.
Ludzas novada ģerbonis
Saskaņā ar Ģerboņu likumu pašvaldības ģerbonis ir atbilstoši heraldikas nosacījumiem izstrādāts atsevišķs apzīmējums vai apzīmējumu kopums, kas ietverts noteiktā formā un reprezentē attiecīgo pašvaldību.
Ģerboņa heraldiskais apraksts – skaldīts ar viļņotu griezumu: zils ar sudrabu; 1. – zilā laukā augšup vērsts sudraba zobens ar zelta rokturi, 2. – sudraba laukā melna augšup vērsta atslēga
Ludzas novada ģerboņa fons ir zils un sudrabains. Zilā krāsa simbolizē diženumu un daudzos ezerus, kas rotā novada dabu. Sudrabs tradicionāli simbolizē vietējo iedzīvotāju atklātību un dabas tīrību.
Fons ir skaldīts ar viļņotu griezumu – ar 9 viļņiem, kas simbolizē 9 novada pagastus, kuri ir apvienojušies Ludzas novadā.
Uz zilā fona attēlots zobens ar augšpus vērstu asmeni, kas atgādina par senajām cīņām, kas norisinājušās šajā pusē, un Ludzas pilsētas lomu Latvijas vēsturē – sargāt un aizstāvēt valsts austrumu robežu, kas 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības robežu. Zelts zobena rokturī stāsta par cieņu pret novada vēsturi un taisnīgumu, kas atgriezās ar Latvijas neatkarības atgūšanu.
Atslēgas emblēma uz sudraba fona norāda uz stratēģiski svarīgo ģeogrāfisko izvietojumu – novadu šķērso nozīmīgi austrumu-rietumu tranzīta ceļi. Atslēga simbolizē Latvijas pilsētu pirmsākumus, jo Ludza ir vecākā pilsēta Latvijā. Atslēga atver jaunu attīstības posmu Ludzas novada vēsturē.
Valsts Heraldikas komisija apstiprināja Ludzas novada ģerboni 2010. gada 11. novembrī. Tā autors ir Aivars Buļs.
Ludzas novada karogs
Novada karoga apraksts – Ludzas novada ģerboņa attēls uz balta un tumši zila horizontāli dalīta fona.
Ludzas novada karoga skice tika apstiprināta domes sēdē 2012. gada 27. decembrī. Karoga skici izstrādāja mākslinieces Natālija Losāne un Ilze Kukule. Karogs ir divpusējs: uz balta un tumši zila horizontāli dalīta fona ir Ludzas novada ģerboņa attēls.
2013. gada 16. jūnijā Ludzas novada jaunais karogs tika iesvētīts dievkalpojumā Ludzas Romas katoļu baznīcā. Svinīgajā dievkalpojumā Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka karogs ir identitātes apliecinājums, kuram jārada kopības sajūta starp iedzīvotājiem un pēc kura Ludzas novadu atpazīs citu vidū. Jaunais karogs kļuva par neatņemamu Ludzas novada vietas tēla elementu.
Iesvētītais Ludzas novada karogs pastāvīgi atrodas domes priekšsēdētāja kabinetā. Karogs pastāvīgi plīvo līdzās Latvijas un Eiropas savienības karogiem mastos pie novada pašvaldības ēkām un izglītības iestādēm.
Ludzas pilsētas ģerbonis
Ludzas ģerbonī uz sudraba fona attēlots sarkans ķieģeļu mūris. Virs tā krustveidā melna atslēga un balts zobens ar zilu ēnojumu un zelta rokturi. Mūris vēstī par to, ka Ludza ir bijusi stiprs cietoksnis. Atslēga raksturo Ludzu kā robežpilsētu. Zobens atgādina par senajām cīņām.
Ģerboņa heraldiskais apraksts – sudraba laukā sarkans robots ķieģeļu mūris, virs tā labās spāres virzienā liktu melnu atslēgu krusto zobens ar zelta rokturi.
Ludzas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī.
Kārsavas pilsētas ģerbonis
Ģerboņa heraldiskais apraksts – sudraba laukā četras zaļas āboliņa lapas pāļa virzienā.
Kārsavas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1938.gada 30.septembrī.
Zilupes pilsētas ģerbonis
Ģerboņa heraldiskais apraksts – skaldīts ar zeltu un sarkanu, pāļa veidā dubultatslēga — no viena uz otru.
Zilupes pilsētas ģerbonis apstiprināts 1938.gada 30.septembrī.
Ludzas novada himna
Par Ludzas novada himnu 2017. gada 23. marta domes sēdē apstiprināta „Dziesma par Ludzu”. Ludzas novada himnas autori ir Jeļena Arbuzova (vārdi), Andris Vējāns (atdzejojums) un Lolita Greitāne (mūzika).
Ludzas novada himna: