Goliševas pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumu daļā pie Krievijas pierobežas. Robežojas ar Blontu, Mērdzenes un Malnavas pagastiem.
Goliševas pagasts pirmo reizi vēstures dokumentos minēts 1646. gadā Ludzas stārastijas inventāra sarakstos kā Wlosc Hołuszowska. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Strauju (Strāvu) senkapi. Nozīmīgs arhitektūras piemineklis ir Goliševas pareizticīgo baznīca. Goliševā darbojas Svētās Trijādības pareizticīgo draudzes baznīca, kas uzcelta un iesvētīta 1841. gadā. Neilgi pirms Otrā pasaules kara dievnamam uzdāvināta Svētā žēlsirdīgā Serafima svētbilde. Tādēļ jau tradicionāli kļuvuši Sv.Serafima svētki augustā.
Goliševas pagasts atrodas Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā. Pagasta upes un strauti pieder Veļikajas baseinam. Robežu ar Krieviju veido Veļikajas pietekas Rītupes (Ultrojas) labā pieteka Ludza (Lža). Rietumu daļā lielākā upe ir Rītupes pieteka Strauja un Kalaču strauts. Lielākais ezers – Zaborovjes – un trīs mazie Ļipovkas ezeri atrodas Zaborovjes purvā. Purvi un meži aizņem vairāk nekā 60% pagasta teritorijas. Lielākie augstie purvi: Beržovkas (Kolnosolas), Zaborovjes, Kreiču.