Ludza Latvijas senākā pilsēta Latvijas austrumu pierobežā ar bagātu un sarežģītu vēsturi un krāšņu kultūrvidi. Kādreiz nozīmīga un bagāta latgaļu pilsnovada centrā, gadu simtos satikušies dažādu tautību likteņi un valodas, izveidojot krāšņu un savdabīgu multikulturālu rakstu. Ludzā savu ceļu sākuši: mākslinieks un kibernētiskās mākslas pamatlicējs Juris Soikans, brīvības cīnītājs Francis Kemps, dzejnieks, mākslinieks un publicists Antons Kūkojs, dokumentālā kino leģenda Hercs Franks, dzejnieks Andris Vējāns, tēlnieks Leons Tomašickis, arheologs Vladislavs Urtāns un daudzi citi.
Ludzu var dēvēt par Latvijas ezeru galvaspilsētu, jo pilsētiņa ir piecu ezeru ieskauta. Kopā ar Latgalei tik raksturīgajām koka mājām ziedošu dārzu vidū un mazajām ezermalas ieliņām, veidojas neatkārtojami šarmanta vide. Latgaliešu atvērtā sirds, saviļņojošā daba un no sendienām pārmatoto prasmju meistaru arodi ir tās vērtības, kas atstāj paliekošu nospiedumu tūristu un pilsētas draugu sirdīs. Ludzas Livonijas ordeņa pilsdrupas ir galvenā pilsētas vertikāle līkumaino vecpilsētas ieliņu ielenkumā, Lielā Ludzas sinagoga, Baznīckalns, Ludzas amatnieku centrs, skaistais parks, ezeru promenādes un izbrauciens ar plostu latgaliešu dziesmu pavadījumā – lietas, kas jāizbauda katram Ludzas ciemiņam.