Iepriekšējo gadu statistika
| |
2017.g. |
2018.g. |
2019.g. |
2020.g. |
2021.g. |
2022.g. |
2023.g. |
|---|
| Ērču encefalīts |
214 |
169 |
250 |
210 |
249 |
252 |
262 |
| Laimas slimība |
612 |
481 |
483 |
321 |
293 |
272 |
281 |
| Ērlihioze |
26 |
27 |
15 |
9 |
8 |
1 |
2 |
Latvijā sastopamas trīs epidemioloģiski nozīmīgas ērču sugas – ganību ērce Ixodes ricinus (visā Latvijas teritorijā, mazāk austrumdaļā, aktīvas no marta beigām līdz novembrim, ar masveida aktivitātes pacēlumiem aptuveni maijā-jūnijā un septembrī), taigas ērce Ixodes persulcatus (Latvijas austrumdaļā, aktīvas no marta beigām līdz jūlija sākumam, ar masveida aktivitātes pacēlumu aprīlī-maijā), un pēdējos gados arvien biežāk sastopamā ornamentētā pļavu ērce Dermacentor reticulatus (Latvijas dienvidu un rietumdaļā, arī Rīgas reģionā). Ornamentētām pļavu ērcēm masveida aktivitāte tiek reģistrēta g.k. agri pavasarī un vēlu rudenī, bet salīdzinoši retāk tās sastopamas pārējā sezonas laikā.
Ērču aktivitātes sezonas laikā dabā savāktās nepiesūkušās ērcēs ērču encefalīta vīrusu klātbūtne pēdējo gadu laikā svārstījusies no 1-3%, Laimas slimības ierosinātāju borēliju klātbūtne (B. burgdorferi s.l.) – no 20-70%, un ērlihiozes ierosinātāju A. phagocytophilum prevalence – no 1-9% (nepiesūkušos ērču pārbaudes veic References laboratorija RAKUS LIC).
Profilakses pasākumi
Lai izvairītos no ērču piesūkšanās un samazinātu inficēšanās risku, jāievēro sekojoši drošības pasākumi:
- ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem 10-15 cm augstumā no zemes, tāpēc dodoties mežā vai staigājot pa krūmainām vietām apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt, - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos (tas ir īpaši svarīgi, jo tieši šeit ērces ielien visbiežāk), aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs.
- pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai laicīgi pamanītu un notrauktu pa to rāpojošas ērces.
- pārnākot no pastaigas pa mežu, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm vai ķermeņa nav ērces.
Ja ērce tomēr piesūkusies:
tā pēc iespējas ātrāk jānoņem. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu var dezinficēt ādu apkārt piesūkšanās vietai. Ar tievu pinceti vai speciāli izliektu medicīnisko pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā. Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar spirtu saturošu līdzekli. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm. Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai nejauši aizskarot gļotādas, tādēļ, ja nav pincetes, izmanto salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot diega cilpu, ko apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci un to iznīcina, nolaižot kanalizācijā.
Noņemot ērci, to nesaspiest, neraut nost, nepilināt virsū nekādus šķīdumus. Ērcēs vīruss atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās, bet Laimas borēlijas galvenokārt lokalizējas ērces zarnu traktā, un uzspiežot ērcei, var nonākt cilvēka asinīs. Ja inficētā ērce savlaicīgi pamanīta un pareizi noņemta, ir liela varbūtība, ka borēlijas cilvēka organismā nemaz nenonāk. 30 dienu pēc ērces piesūkšanās brīža jāvēro, vai koduma vietā neparādās Laimas slimībai raksturīgais sarkanais plankums ar gaišāku vidu, šajā gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nozīmēs atbilstošu ārstēšanu.
Efektīvs veids, kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot:
- kopiet māju pagalmus – regulāri pļaujiet zāli, izcērtiet krūmus un neatstājiet pērnā gada lapu kaudzes, kokus un zarus pagalmā, aprušiniet krūmus, lai zem tiem neaugtu zāle,
- izkaisiet uz zemes skaidas vai granti vietās, kur zālājs robežojas ar mežainām vietām, jo izveidota sausuma barjera starp ērcēm bagātu augu valsti un zālienu var veicināt ērču skaita samazināšanos zālē,
- izvietojiet bērnu spēļu un rotaļu laukumus drošā atstatumā no krūmiem, krūmājiem un citiem augiem. Ja iespējams, ierīkojiet atpūtas zonu un bērnu rotaļu laukumu atvērtā, saulainā vietā, nevis pagalma nomalē, zem koka vai pie krūmiem,
Cita informācija
Ērlihioze
Ērlihiožu izraisītāji parazitē zīdītāju asinsrades sistēmas šūnās (leikocītos, eritrocītos un trombocītos) un endotēlija šūnās. Atkarībā no ierosinātāja mērķšūnām, ērlihiozi mēdz iedalīt monocitārā vai granulocitārā ērlihiozē. Granulocitāro ērlihiozi izraisa Anaplasma ģints patogēni, un tā ir izplatīta gan Eiropā, gan Amerikā. Monocitārā ērlihioze, ko izraisa Ehrlichia ģints sugas, sastopama Amerikā un Āfrikā.
Cilvēku granulocitārā ērlihioze parasti sākas kā jebkura infekcija - ar drudzi, drebuļiem, galvassāpēm un sāpēm muskuļos pēc ērces koduma ar inkubācijas periodu vidēji 8 dienas. Iespējami arī gastrointestināli traucējumi, respiratori simptomi un centrālās nervu sistēmas iesaiste. Laboratoriskās atrades liecina par par vieglu aknu bojājumu. Normālais leikocītu skaits atjaunojas slimības otrās nedēļas laikā, pat ja netiek veikta terapija. Parasti infekcija beidzas bez speciālas ārstēšanas, tomēr smagas komplikācijas iespējamas pat līdz 16% gadījumu un iespējams ilgstošs drudzis, akūta nieru mazspēja, un hemorāģijas. Reti novērojams meningīts un meningoencefalīts. Uzskata, ka vairumā gadījumu infekcija norit salīdzinoši vieglā formā un paliek nediagnosticēta.
Laimas slimība jeb borelioze
Laimas slimības jeb borelioze ir infekcija, kuru izraisa baktērija Borrelia burgdorferi s.l.. Ar šo infekciju cilvēks var saslimt pēc inficētās ērces piesūkšanās, īpaši, ja ērce bijusi piesūkusies ilgāk par 12 stundām. Atšķirībā no ērču encefalīta vīrusa, kas iekļūst asinīs uzreiz, borēlijas no ērces var iekļūt cilvēka organismā arī pēc vairākām diennaktīm.
Tipiskākā agrīnā slimības pazīme ir cirkulārs apsārtums ērces piesūkšanās vietā, kas parādās no 3 dienām līdz 1 mēnesim pēc ērces piesūkšanās, tomēr tā novērojama daļā gadījumu, aptuveni 60%. Apsārtums izplatās 3-4 cm diametrā un pēc kāda laika izzūd. Nervu sistēmas traucējumu simptomi var parādīties pāris nedēļas vai mēnesi pēc ērces piesūkšanās. Tie var izpausties kā nogurums, galvassāpes, nelaba dūša, svara zudums, neliela temperatūra vai sāpes roku un kāju locītavās, pakausī un mugurā.
Ja pēc ērces piesūkšanās parādījies ādas apsārtums vai citi neskaidri simptomi, vienmēr nepieciešams konsultēties ar ārstu. Ja slimība netiek laikus atklāta un ārstēta, vairākas nedēļas, mēnešus vai gadus pēc ērces piesūkšanās, var parādīties vēlīnas Laima boreliozes pazīmes: artrīts, nervu sistēmas bojājumi, sirds asinsvadu sistēmas darbības traucējumi.
Pēc pārslimotas boreliozes cilvēkam neveidojas imunitāte, un iespējama atkārtota inficēšanās. Pagaidām Eiropā vēl nav pieejama vakcīna pret Laimas slimību.
Ērču encefalīts
Ērču encefalīta inkubācijas periods ilgst no 3-28 dienām, vidēji - 7 līdz 14 dienas. Slimība sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem - nespēku, stiprām galvassāpēm, paaugstinātu ķermeņa temperatūru (38°C), kakla stīvumu, muskuļu un locītavu sāpēm, reizēm arī acu sāpēm. Iespējami arī gastrointestinālie traucējumi. Minētie simptomi ilgst no 1 līdz 8 dienām, vai arī ilgāk, ja pievienojas komplikācijas. Ja slimība ir vieglā formā, tad pēc šīs stadijas seko izveseļošanās.
Ja slimība norit smagā vai vidēji smagā formā, jau minētajiem simptomiem pievienojas nelaba dūša, vemšana, apziņas traucējumi, paralīzes, līdzsvara traucējumi un reiboņi, krampji, koncentrēšanās spēju un atmiņas pasliktināšanās, jušanas traucējumi u.c. simptomi, un iespējams, pat letāls iznākums. Retos gadījumos ērču encefalītam iespējami nevis centrālās nervu sistēmas (CNS), bet citu orgānu bojājumi - hepatīts, miokardīts u.c.
Aptuveni vienai trešdaļai cilvēku, kuri pārslimojuši ar ērču encefalītu, ir dažādi veselības traucējumi: sākot ar galvassāpēm un koncentrēšanās spēju samazināšanos, un beidzot ar paralīzēm.
Ērču encefalīta diagnozi apstiprina ar specifisko antivielu noteikšanas metodi. Ērču encefalītu pārslimojušie parasti iegūst imunitāti visai dzīvei.
