Žurnāliste Egita Terēze Jonāne no laikraksta "Vietējā Latgales avīze" sarunājas ar Ludzas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldības nodaļas vadītāju Mārīti Romanovsku par šogad plānotajiem ceļu remontdarbiem.
Šogad klās melno un balto asfaltu
Ludzas novada pašvaldības 2025. gada budžetā autoceļu (ielu) fondam atvēlēti 1,596 milj. eiro (no tiem mērķdotācija ir 1,270 milj. un atlikums uz gada sākumu – 325 tūkstoši), un daļa finansējuma paredzēta ceļu un ielu asfaltēšanai vai to seguma atjaunošanai.
Ludzā atjaunos melnā asfalta segumu Leona Paegles ielai (tās kopgarums ir 750 m) un izbūvēs balto asfaltu jeb dubulto segumu vairākiem posmiem Ludzas pilsētā.
Ielas sakārtos arī pagastos, piemēram, Ciblas pagasta Felicianovas ciemā pēc iedzīvotāju ierosinājuma uzklās jaunu asfalta segumu Dzirnavu ielas posmā, ap 200 metru garumā.
Pašvaldība cenšas piesaistīt papildu finansējumu no valsts vai Eiropas Savienības programmām, un šogad tā pieteikusi Satiksmes ministrijas līdzfinansējumam (75 % atbalsts no kopējām izmaksām) asfalta seguma atjaunošanu un gājēju pārejas ierīkošanu Vienības ielā Kārsavā, pastāstīja Mārīte Romanovska. Savukārt Attīstības un plānošanas nodaļa aktīvi piesaista Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros plānots īstenot projektu ”Videi draudzīga transporta infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstībai Ludzas novadā” Nr.6.1.1.3/1/24/A/001. Tajā iecerēts pārbūvēt autoceļa Nr. 51 Salinīki–Zeļčova posmu Malnavas pagastā aptuveni 2 km garumā ar mērķi sakārtot komercdarbības attīstībai nepieciešamo publisko infrastruktūru Ludzas novadā. Būvdarbus plānots uzsākt 2025. gada pavasarī.
Savukārt 2024. gada nogalē Centrālajā un finanšu līgumu aģentūrā šīs pašas programmas ietvaros iesniegts projekts “Infrastruktūras sakārtošana Ludzas novada uzņēmējdarbības atbalstam”. Tas ir vērienīgs projekts, kura ietvaros tiks pārbūvēti seši objekti: autoceļa Lepeste–Dzērves posms Mežvidu pagastā, Ludzas novadā (1,05 km); Strādnieku šķērsielas pārbūve un teritorijas Kr. Barona ielā 34 labiekārtošana; Lielā Ezerkrasta ielas posms ar stāvlaukumu, Ludzā (būvprojekta 2. kārta); Lauku šķērsielas pārbūve Ludzā; autoceļa Nr. C1 Pokumina–Križuta un autoceļa Nr. C5 Zeļčeva–Biži–Dubinova posmu Cirmas pagastā pārbūve (vairāk nekā 2 km). Pašlaik projekts ir vērtēšanā, bet pašvaldība cer, ka tas tiks apstiprināts un daļa būvdarbu tiks uzsākta jau šogad.
2025. gadā turpināsies arī darbi projektā “Lielā Ezerkrasta promenādes izveidošana un krastmalas teritorijas labiekārtošana”.
Paralēli tam plānots darbs arī pie tehniskās dokumentācijas izstrādes. Šogad plānots izstrādāt tehnisko dokumentāciju Ludzas pilsētas parka celiņu seguma atjaunošanai un stāvlaukuma pārbūvei pie Ludzas kultūras nama, tāpat ik gadu tiek atjaunots arī apgaismojums kādai ielai.
2024. gadā pašvaldībā noritēja audits “Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām) finanšu līdzekļu izlietojums Ludzas novadā”, kā rezultātā tika sastādīts gala ziņojums ieteikumu saraksts. Jānorāda, ka būtiski pārkāpumi nav konstatēti un visi ieteikumi ir vērsti vairāk uz tehniskām lietām – žurnālu aizpildīšanas kārtība, satiksmes intensitātes skaitīšanas datu aktualizācija.
Citi projekti un ieceres
Pašvaldība saplānojusi arī vairākus citus infrastruktūras uzlabošanas darbus šim un turpmākajiem gadiem. Piemēram, tiks atjaunots āra apgaismojums (laternas) vairākās ielās Ludzā, savukārt 2026. gada autoceļu budžetā tiks iekļauta Salnavas pagasta ielu apgaismojuma projekta izstrāde.
“Vietējā Latgales Avīze” jau rakstīja par VAS “Latvijas Valsts ceļi” šī gada darbiem un vairāku gadu plāniem uz valsts ceļiem Ludzas novadā. Jāatgādina, ka šogad tiks pārbūvēts viens posms ceļam Kārsava–Ludza–Ezernieki (Pildas virzienā) un Ludzas apvedceļš (Zilupes virzienā). Jāiestarpina, ka valsts arī šogad finansē tranzīta ielu uzturēšanu Ludzā, Zilupē un Kārsavā.
Tāpat pašvaldība gada sākumā izskatīja un apstiprināja valsts mikromobilitātes infrastruktūras plānu, kas paredz arī infrastruktūras gājējiem un velosipēdistiem ierīkošanu gar šoseju Rēzekne–Ludza. Mārīte Romanovska atzina: “Tā ir laba drošas infrastruktūras iecere. Ludzas novadā ir izveidoti velo maršruti, kurus vasarās velotūristi izmanto diezgan aktīvi. Taču tie stiepjas arī gar lielo šoseju, kur nav šīs velo un gājēju celiņu infrastruktūras, un tas nav droši. Cerams, ka valsts atradīs finansējumu mikromobilitātes infrastruktūras plānam.”
Valsts ceļus uztur valsts, bet pašvaldība – pašvaldības ceļus
Mārīte Romanovska atgādināja lasītājiem, ka valsts uztur galvenos un reģionālos autoceļus, un to nosaukumi sākas ar lielajiem burtiem A vai P, vai V, savukārt pašvaldība gādā, lai būtu sakārtoti pašvaldības autoceļi. “Ja iedzīvotājiem ir sūdzības par ceļiem, tad lūgums izpētīt, kam tas ceļš pieder, jo bieži vien cilvēki zvana pašvaldībai un lūdz nokaisīt ceļu, par kuru atbild VAS “Latvijas Valsts ceļi”,” aicināja Mārīte Romanovska. “Pašvaldībai nav tiesību tērēt pašvaldības finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai”
2024. gadā pašvaldība ir pārņēmusi vienu valsts ceļa posmu ar mērķi realizēt ES projektu un apmēram 2 km garumā uzklāt asfaltu.
M. Romanovska arī skaidroja, ka lauvas tiesu autoceļu (ielu) fonda pašvaldība izlieto ceļu uzturēšanas darbos ziemā (atbrīvošana no sniega, slīdamības novēršana utt.) un vasarā (greiderēšana, bedrīšu remonts utt.).
Ziemā primāri tiek tīrīti un kaisīti tie ceļi, pa kuriem kursē skolēnu autobusi vai kas ir svarīgi iedzīvotāju ekonomiskajai darbībai, tāpat prioritāra ir ielu uzturēšana pilsētās un ciemos. Pašvaldība ziemā tīra arī servitūta ceļus, ja to lūdz iedzīvotāji, uzrakstot iesniegumu. Jāpiebilst, ka servitūtu tīrīšana tiek finansēta no pašvaldības pamatbudžeta, nevis no autoceļu mērķdotācijas.
Šos visus darbus koordinē un uzrauga pilsētu un pagastu apvienību pārvalžu vadītāji, bet veic iepirkumā izvēlēti uzņēmumi. Pagastos tie lielākoties ir vietējās SIA, bet Ludzā – “Ludzas Apsaimniekotājs”.
Uzziņai
* Pašvaldības ceļu kopgarums Ludzas novadā ir 1209 km, bet ielu kopgarums – 169 km.
(Avots – Ludzas novada pašvaldība)