Vasaras sākumā Kārsavas pilsētas bibliotēka aicināja savus čaklos un daudzu gadu garumā uzticīgos lasītājus uz nelielu ceļojumu. Ceļamērķis bija Mežvidu pagasta Otrie Liuzinieki, kur dzīvo Naglu ģimene. Kāpēc tieši turp veda ceļš? Inta Nagla ir mūsu bijusī kolēģe, ar vispusīgu talantu apveltīts un ļoti atsaucīgs cilvēks, turklāt Inta aizraujas ar peoniju audzēšanu un arī raksta dzeju, un tas sasaucās ar mūsu ieplānoto “Peoniju audzētāju tikšanos” un Latgales dzejnieces Annas Rancānes 65.jubileju.
12.jūnijā, kad tur ciemojāmies, vairs neskanēja ziedēšanas sākuma fanfaras – agrās šķirnes jau bija pārziedējušas, šogad daba steidzas kā nekad. Daudzi krūmi šovasar vispār nezied, jo maija salnas stindzinošā elpa aizmetušos pumpuriņus pārvērta par melnām pogām. Skumji, ka cilvēka pūļu cerīgo rezultātu daba reizēm noposta vienā naktī. Taču Inta ir neatlaidīga, un tā tas peoniju trakums arī sākās. Kad mūsu pulciņš izbirst no autobusa, Inta vedina nevis uz dārzu, bet uz grāvmalu ceļa otrā pusē. Starp pļavas zāli un vanagzirņiem tur zaļo kupls peoniju krūms. Pirms daudziem gadiem, kad Inta ar ģimeni te sāka saimniekot, atveduši vecmāmiņas peoniju un iedēstījuši labākajā vietā dārza zemē. Taču peonija spītējusies un nemaz neziedējusi. Inta pārstādījusi seklāk, jo tā ir stādīšanas kļūda numur viens – iestāda par dziļu un apber ziedaizmetņus. Nekā! Peonija turpinājusi pārbaudīt Intas pacietību. “Ja tu tā, nu, tad audz grāvmalā!” - Intai spriedums gatavs. Kad saimnieki jau bija paspējuši aizmirst niķīgo puķi, tā uzziedējusi kā rozā kupena.
Tā Intai dzimusi mīlestība pret pieticīgajām skaistulēm. Aizrāvusies ar mūsdienu šķirnēm, tām raksturīgi ne tikai stingrāki kāti, bet arī ziedu krāsu, formu un ziedlapu izkārtojuma daudzveidība. Nepierakstīju, tādēļ neatceros šķirņu nosaukumus, taču tas arī nav vajadzīgs, jo neatkārtojami skaista ir katra peonija – gan pildītās, gan plānās, gan cekulainās, gan bārkšainās, gan ... Un ziedu krāsas spēlē simfoniju: te maigi rozā, te iesarkana, te balta kā sniegs, te krēmīga, te dzeltena. Jā, tikai tīri zilu vēl nevienam nav izdevies selekcionēt, kā vēsta A.Vēriņa grāmata “Peonijas”.
Pēc pastaigas peoniju dārzā atpūtāmies lapenītē un baudījām saimnieces sarūpēto tēju un kafiju, nogaršojām smiltsērkšķu, kazeņu, plūškoka ogu un pat peoniju ziedlapiņu ievārījumu. Mūsu lasītājas parādīja savas zināšanas par peoniju audzēšanas vēsturi Latvijā un pasaulē, un jāatzīst, ka neviens jautājums nepalika bez atbildes – zināšanas ir teicamas! Un visjaukākais laikam bija minējums uz vaicājumu par lielāko publisko peoniju dārzu Latvijā: “Tas ir te, pie Intas!” Jā, ļoti daudziem cilvēkiem, sevišķi senioriem, dažādu iemeslu dēļ nebūs iespējas apmeklēt Kalsnavu, Babīti, Rundāli un citas krāšņas un iespaidīgas vietas, tādēļ brīnišķīgi, ka vietējie aktīvie, čaklie saimnieki ļauj baudīt savu pūliņu rezultātu arī citiem.
Bet Inta tik turpināja mūs pārsteigt ar saviem dzejojumiem, ar jauko grāmatiņu bērniem, kuru veidoja priekā par pirmās mazmeitiņas Freijas piedzimšanu. Tajā viņa ielikusi gan savu tekstu, gan pašas zīmējumus, gan dažādus uzdevumus bērna radošo aktivitāšu rosināšanai. Un kā jums šķiet, ko Inta dara, kad peonijas guļ ziemas miegu? Viņa glezno uz zīda auduma gan peonijas, gan citas puķes, putnus, mākoņus un visu, ko sirds liek.
Nu jau Līgo dienas lietus šaltis nokapājušas peoniju krāšņos cekulus Intas Naglas dārzā, taču daudzās dobēs jau cits pēc cita veras pirmo graciozo dienliliju ziedi – un atkal ir, ko baudīt, par ko jūsmot.
Sakām paldies “Mežgaļu” saimniekiem par viesmīlību, mūsu grāmatu mīļotājām par atsaucību un Ludzas novada vadībai par ceļa izdevumu apmaksu. Novēlam visiem skaistu vasaru, spēku, veselību dažādās fiziskās un garīgās nodarbēs un gandarījumu par sava darba augļiem. Protams, atelpas mirkļos palasiet labu grāmatu!