Ludzas novada pašvaldībā jūlija vidū tika saņemta informācija par to, ka Cirmas ezerā ir konstatēti nedzīvi zuši. Zuši tika savākti un sazinoties ar atbildīgām institūcijām, tika meklēts problēmas cēlonis.
Ludzas novada pašvaldība šī gada septembrī uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtu “BIOR” nogādāja nozvejotos zušu paraugus. Analīžu veikšanai bija nepieciešami 3 – 5, svaigi, tikko nozvejoti zuši. Cirmas ezera zvejnieki sagādāja analīžu veikšanai nepieciešamo daudzumu.
Zušu analīžu veikšana notika Institūta „BIOR” Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijā (MPL) un Dānijā DTU Nacionālā Akvakultūras institūtā.
Saskaņā ar Institūta „BIOR” Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorija (MPL) slēdzienu, saslimšanas iemesls ir žaunu iekaisums (branhits) un dermatīts ar asins izlijumiem žaunās un ādā, ko varēja izraisīt zušu herpesvīruss.
Visām zivīm iekšējo orgānu paraugos tika konstatēts zušu herpesvīrus (herpesvirus anguillae), kas tiek uzskatīts par potenciāli bīstamu patogēnu zušu populācijai. Tas var izraisīt multiplas hemorāģijas (asins izlijumus) ādā, žaunās, iekšējos orgānos un zušiem letālu iznākumu. Četrām zivīm tika konstatēti dažādas smaguma pakāpes asins izlijumi ādā un žaunās, kā arī žaunu epitēlijā novēroja intranukleārus, bazofilus ieslēguma ķermeņus, kas parasti asociējas ar virusāliem ieslēgumiem un šo ieslēguma raksturs ir specifisks tieši herpes vīrusam. Jāatzīmē, ka Hedrick et al. (2000) Eiropas karpām (Cyprinus carpio), inficētām ar herpes vīrusu, arī konstatēja intranukleārus ieslēguma ķermeņus žaunu epitēlijā. Citi autori nekad iepriekš zušiem nebija konstatējuši herpesvīrusa radītus intranukleārus ieslēguma ķermeņus žaunu epitēlijā. Zivīm konstatēta baktērija Aeromonas veronii arī var izraisīt saslimšanu ar asins izlijumiem ādā un iekšējos orgānos, taču Aeromonas veronii neizraisa intranukleāru ieslēguma ķermeņu parādīšanos žaunu epitēlijā. Zušiem konstatētas arī paralēlas, hroniskas, multiplas parazitāras invāzijas zarnās un peldpūslī, ar kāpuru migrāciju pa asinsvadiem. Visām zivīm zarnās novēroja trematodes un dažiem zušiem arī nematožu parazītus. Visām zivīm peldpūslī konstatēja dažāda izmēra nematodes (visticamāk, Anguillicola crassus), daudz (zutim Nr.3), vidēji daudz (zutim Nr.4) un nedaudz (zutim Nr.1., Nr.2, Nr.5)
Zušu analīzes tika veiktas no Ludzas novada pašvaldības budžeta līdzekļiem, kopējā summa – 1954,51 EUR.
Ar pilnu Institūta „BIOR” Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorija (MPL) pārskatu var iepazīsties šeit:
Iespējamais iemesls ir inficēto mazuļu ielaišana ezerā. Diemžēl zuši dabiski nevar atjaunoties, jo Ludzas novada ezeros viņi nenārsto. Zušu populāciju ezerā var uzturēt tikai mākslīgi, ielaižot tajā zivju kāpurus un mazuļus. Mākslīgi zušu mazuļus cilvēks nav iemācījies izaudzēt, un tos var iegūt tikai, veicot stikla zušu zveju pie Eiropas kontinenta krastiem. Zutis, kas no ikriem ir izšķīlies Atlantijas okeāna otrā pusē, un tad viņš ceļo uz Eiropu – pāri visam okeānam ar Golfa straumi. Tad viņš ir caurspīdīgs kāpurs, vēl nav izveidojies par zivi. Šādā stadijā viņu sauc par stikla zuti. Ir attīstīta arī stikla zušu zveja, un tālāk stikla zuši tiek ielaisti iekšējos ūdeņos vai arī viņus izmanto audzēšanā akvakultūrā.