Par ierobežojumiem Ludzas novada ezeros

Makšķerēt ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij, ir atļauts jebkurai fiziskai personai. Ezera īpašnieks nevar aizliegt makšķerēt no laivas vai tauvas joslās, kuras ir noteiktas 4 metru platumā. Tomēr īpašnieks var aizliegt Zvejniecības likuma 9. panta septītajā daļā minētās darbības:

Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

1. laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie tiek izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
2. laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
3. zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;
4. ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

Personas, kurām pašvaldība iznomājusi rūpnieciskās zvejas nomas tiesības šādā ezerā, var izmantot laivas zvejai.

Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumi Nr. 790 "Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos":

Privātajos ūdeņos, kuros kuros saskaņā ar Civillikuma II un III pielikumu zvejas tiesības pieder valstij, piekrastes zemju īpašniekiem ir priekšroka rūpnieciskās zvejas tiesību nomā, ja rūpnieciskās zvejas tiesības šajos ūdeņos nenomā vietējie zvejnieki, kas nodarbojas ar komerciālo zveju.

Ar makšķerēšanu, vēžošanu vai zemūdens medībām bez īpašnieka papildu atļaujas, ievērojot normatīvo aktu prasības, var nodarboties visos privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij.

Ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij, nosaka Civillikuma 1115. panta II pielikums. Zvejas tiesības šādos ezeros izmantojamas līdzīgi kā I pielikumā uzskaitītajos publiskajos ezeros. Ūdeņu īpašniekam privātajos ezeros, kuros ir valsts zvejas tiesības, nav paredzētas papildu privilēģijas zivju krājumu izmantošanā. Makšķerēt ir atļauts jebkurai personai, bet rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašvaldība, un tās ir atkarīgas no zvejas limitiem un citiem ar zveju saistītiem ierobežojumiem.

Salīdzinot ar publiskajiem ezeriem, šādos ezeros valsts var arī negarantēt zvejas tiesību pieejamību pilnīgi visiem. Īpaši tas attiecas uz rūpniecisko zveju, kurā visu zvejas rīku limitu var iznomāt, piemēram, vienam zvejniekam – ezera īpašniekam. Priekšroka zvejas tiesību nomā ir ezera piekrastes zemes īpašniekiem, ja šajos ūdeņos rūpnieciskās zvejas tiesības nenomā specializētas vietējās zvejnieku sabiedrības.

Ezera īpašnieks, saņemot pašvaldības pilnvarojumu, var kļūt par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību organizētāju, ja ir iesaistīts un veic papildu zivju resursu pavairošanas un aizsardzības pasākumus, ievērojot Ministru kabineta noteikumus “Licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas kārtība”. Var arī organizēt licencēto rūpniecisko zveju gadījumā, ja ezerā netiek izmantoti rūpnieciskās zvejas rīki vai nozvejas apjoma gada limiti, ievērojot Ministru kabineta noteikumus “Licencētās rūpnieciskās zvejas kārtība”.

Abos gadījumos, veicot ieguldījumus ezera apsaimniekošanā, iespējams iegūt papildu līdzekļus, kas paliek organizētāja rīcībā pēc pārskaitījuma valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai un tiek izmantoti licencētās zvejas vai makšķerēšanas pārvaldībai, kā arī citiem paredzētiem mērķiem – zivju krājumu pavairošanai un aizsardzībai, makšķerēšanas un ar to saistītā lauku tūrisma attīstībai.

Saskaņā ar Civillikuma II pielikumu (1115. pantam) Ludzas novada ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstij, ir:

Audzeļu ezers, Bižas ezers (Rundēnu pag.), Briģu ezers, Diunokļa ezers (Dūnāklu ezers), Dukanu ezers, Franapoles ezers, Ilza ezers, Kiudalu ezers, Križutas ezers, Leidukšņa ezers (Līdūķšnas ezers), Lielais Kūrmas ezers (Lielais Kurmas ezers), Mazais Kūrmas ezers (Mazais Kurmas ezers), Opolais Snidzins (Apaļais Sniedziņa ezers (Augšsniedziņu ezers)), Pintu ezers, Rogaižas ezers (Rogaižu ezers), Rojevkas ezers (Rajevkas ezers), Soidu ezers, Sološu ezers, Škaunas ezers, Zeiļu ezers.

Ludzas novadā ir ierobežojumi pārvietoties ar peldlīdzekļiem Pintu, Šešku, Istras, Pīteļa (LR daļa), Rajevkas, Pildas, Lielajā Kugru un Bižas ezeros.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sagatavojusi apkopojumu par normatīvajiem aktiem attiecībā uz virszemes ūdensobjektiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas ietver ierobežojumus saistībā ar ūdenstransportu, makšķerēšanu un medībām.

Ūdenstransporta ierobežojumi Ludzas novada teritorijā:

Pintu ezers, Šešku ezers, Istras ezers, Pīteļa ezers (LR daļa), Rajevkas ezers, Pildas ezers

Dabas lieguma teritorijā aizliegts:

1. pārvietoties pa virszemes ūdensobjektiem ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda pārsniedz 3,7 kW, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, kuras pilda dienesta pienākumus, kā arī pilnvarotām personām, kuras veic vides normatīvo aktu ievērošanas kontroli, tajā skaitā zvejas kontroli;
2. pārvietoties ar ūdens motocikliem;
3. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, rallijus, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus, kā arī rīkot ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības;
4. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju kuģošanas līdzekļu bāzu paplašināšanai vai piestātņu ierīkošanai.

Lielais Kugru ezers, Mazais Kugru ezers, Numernes ezers

Visā dabas parkā aizliegts:

• pārvietoties pa ūdenstilpēm un ūdenssatecēm ar motorizēto ūdenstransportu, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus.

Regulējamā režīma zonā aizliegts:

• rīkot autosacensības, motosacensības, ūdens motosportā un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus.

Bižas ezers (Rundēnu pagastā)

Aizliegts pārvietoties ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju, izņemot:

1. pārvietošanos, kas saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu (izņēmums – rūpnieciskā zveja un amatierzveja – makšķerēšana), uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai glābšanas un meklēšanas darbiem;
2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
   1. pārvietošanos zinātniskās izpētes nolūkos un zvejai īpašos nolūkos;
   2. ūdenstilpes nomnieka, licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – organizētāja pārvietošanos ezera un zivju resursu apsaimniekošanas un uzraudzības pasākumu veikšanai, vienlaikus izmantojot ne vairāk kā divus kuģošanas līdzekļus;
   3. rūpnieciskās zvejas tiesību īstenošanai, uz noteiktajiem zivju tīklu metriem izmantojot vienu kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju, kura jauda nepārsniedz 7,46 kW (10 ZS). Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar vietējām pašvaldībām katru gadu līdz 30. decembrim nosaka, uz cik zivju tīklu metriem izmantojams viens kuģošanas līdzeklis nākamajā kalendāra gadā;
   4. tūrisma pakalpojumu sniedzēja organizētu pārvietošanos pa Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiski saskaņotu maršrutu, izmantojot vienu kuģošanas līdzekli, ja minētajam tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir attiecīgajam ezeram pieguloša nekustamā īpašuma lietošanas tiesības. Pārvietošanās nav atļauta ar ūdens motocikliem. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja ir derīga trīs kalendāra gadus no tās izsniegšanas dienas;
   5. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanai.
3. Dabas aizsardzības pārvalde šo noteikumu 2.3. un 2.4. apakšpunktā minēto kuģošanas līdzekļu izmantošanai vienā kalendāra gadā kopā izsniedz, ne vairāk kā piecas rakstiskas atļaujas Bižas ezerā, kas atrodas Rundēnu pagastā. Ja izsniegts norādītais rakstisko atļauju skaits, Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības izsniegt papildu atļaujas, ņemot vērā jaunāko pieejamo informāciju par ezera ekoloģisko stāvokli un vietējo pašvaldību viedokli.

Ledus periodā Bižas ezerā, kas atrodas Rundēnu pagastā, aizliegts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem, izņemot:

1. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
   1.  zinātniskās izpētes nolūkos un zvejai īpašos nolūkos;
   2. ūdenstilpes nomnieka, licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – organizētāja pārvietošanos ezera un zivju resursu apsaimniekošanas pasākumu un uzraudzības veikšanai, vienlaikus izmantojot ne vairāk kā divus mehāniskos transportlīdzekļus vai mopēdus;
   3. rūpnieciskās zvejas tiesību īstenošanai, uz noteiktajiem zivju tīklu metriem izmantojot vienu mehānisko transportlīdzekli vai mopēdu. Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar vietējām pašvaldībām katru gadu līdz 30. decembrim nosaka, uz cik zivju tīklu metriem izmantojams viens mehāniskais transportlīdzeklis vai mopēds nākamajā kalendāra gadā;
2. Dabas aizsardzības pārvalde šo noteikumu 9.2.3. un 9.2.5. apakšpunktā minēto mehānisko transportlīdzekļu vai mopēdu izmantošanai vienā kalendāra gadā kopā izsniedz ne vairāk kā piecas rakstiskas atļaujas Bižas ezerā, kas atrodas Rundēnu pagastā. Ja izsniegts norādītais rakstisko atļauju skaits, Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības izsniegt papildu atļaujas, ņemot vērā jaunāko pieejamo informāciju par ezera ekoloģisko stāvokli un vietējo pašvaldību viedokli.

Dabas lieguma zonā aizliegts: rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības (ārpus telpām);

Dabas parka zonā aizliegts bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības (ārpus telpām);