22. jūnijā Ludzas pilskalns atkal kļuva par Lielā latgaļu tirgus mājvietu. Jau sešpadsmito reizi senākā Latvijas pilsēta Ludza pulcēja amatu meistarus un mājražotājus no visas Latgales. Tirdziņš ir kļuvis par neatņemamu Līgo svētku noskaņas veidotāju un vienu no novada atpazīstamības zīmēm.
Pasākums, kā allaž, bija plaši apmeklēts, un to atklāja Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Edgara Mekša uzruna klātesošajiem. Apmeklētājus priecēja dziesmas, dejas un dažādas radošās darbnīcas. Tirgū varēja iegādāties svētku gardumus, stādus, keramiku, gleznas, rotas, adījumus, kā arī dažādus suvenīrus. Tika pīti vainagi, kurināts tradīciju ugunskurs, bērniem organizēta vizināšanās zirga mugurā. Īpašs notikums bija pacelšanās ar gaisa balonu, ļaujot baudīt Ludzas panorāmu.
Pasākuma vadītāji Ilmārs Dreļs un Līga Kondrāte, kopā ar folkloras kopu "Ilža" un citiem novada amatieru ansambļiem, radīja īstu saulgriežu noskaņu. Viesi "Bolta vīšņa" un "Andeļneicys" papildināja programmu, savukārt deju kopas Sarmītes Stapules vadībā un Līgo dziesmas Lauras Kalvānes izpildījumā iepriecināja gan lielos, gan mazos apmeklētājus.
Lielā latgaļu tirgus laikā tika organizētas dažādas meistardarbnīcas. Adītāju klubs “Musturprieks” demonstrēja tamborējumus senajos dvieļos, Ingūna Rauda vadīja darbnīcu "Sauļu un putnu veidošana", un Ruta Zviedre kopā ar viesiem izgatavoja vainagus un ziedu lāpas. Biedrība KIRA piedāvāja kulinārijas meistarklasi, bet pludmales kafejnīca “Pampūkas” no Preiļiem aicināja uz "Saules pankūku" darbnīcu. Rāznas Nacionālā parka dabas centrs iepazīstināja ar retajiem un invazīvajiem augiem, savukārt bērnu priekiem Gunita Mūrniece-Krišāne no Bencha Muude piedāvāja leļļu ģērbšanas darbnīcu un Kroma Kolna bruoliste Aleksandrs Lubāns iepazīstināja ar latviskām zīmēm rotās.
