Bibliotēkas pirmsākumi meklējami 1883. gadā, kad Haims Sujers (Šor/Šoer) Kr. Barona ielā atvēra pirmo grāmatu veikalu Ludzā, un 1884. gadā pie tā tika izveidota pirmā publiskā bibliotēka. Jau 1888. gadā tās krājumā bija 1116 grāmatas, un lasītāju skaits sasniedza 44.
Svarīgu ieguldījumu bibliotēkas attīstībā sniedza tās vadītāji. 1920. gada maijā Ludzas pilsētas valde pieņēma lēmumu dibināt pilsētas bibliotēku. Par bibliotēkas vadītāju bija nozīmēts Ivans Slavinskis – enerģisks, erudīts cilvēks, kas labi pārzināja bibliotēku darbu. Viņš savāca daudz grāmatu no pilsētas iedzīvotājiem, rūpīgi tās iesēja un glabāja. Katru gadu grāmatu iepirkšanai pilsētas valde piešķīra 1200 latu. Bibliotēkas vadītāja alga bija 85, bet pēc 1937.gada – 95 lati. Bibliotēkas grāmatas bija dažādās valodās – latviešu, krievu, vācu, franču, angļu, ebreju, poļu. I. Slavinskis bibliotēkas vajadzībām iegādājās, galvenokārt, klasisko literatūru, literāros žurnālus. Sākumā šī bibliotēka bija izvietota vienā, vēlāk divās istabās ēkā Ventspils un Kr.Barona ielas krustojumā (Tagadējā Rekaševa un Kr.Barona ielas krustojumā), tai bija 140 pastāvīgu lasītāju. Pakāpeniski tā izveidojās par nozīmīgu pilsētas kultūras centru.
1942. gadā par bibliotēkas vadītāju kļuva Mateušs Pugovičs. 1947.- 1951. gadam bibliotēkā nomainījās trīs vadītāji: Irina Sokolova, Raisa Arona, Aleksandrs Borovojs. Pēc Otrā pasaules kara bibliotēka piedzīvoja grūtus laikus, bet tās darbību atjaunoja, ieviešot jaunas iniciatīvas un paplašinot krājumus. Marija Knauere, kas vadīja bibliotēku no 1951. gada, veica nozīmīgas pārmaiņas, tai skaitā katalogu sakārtošanu un pakalpojumu uzlabošanu. No 1958. līdz 1989. gadam bibliotēku vadīja Lilita Kornele, kura sekmēja tās modernizāciju, tostarp brīvas piekļuves grāmatām ieviešanu 1960. gadā un pārcelšanos uz jaunām telpām Kultūras namā 1965. gadā (šajās telpās bibliotēka atrodas arī mūsdienās). Tajā pašā gadā bibliotēkas kolektīvam piešķīra “Teicama darba bibliotēkas” Goda rakstu.
No 1989. gada līdz 2022. gada augustam bibliotēkas direktore bija Inta Kušnere. 90-tajos gados tāpat kā visa valsts, arī bibliotēka piedzīvoja pārmaiņu laiku. Tika meklēti jauni attīstības virzieni un iespējas. Bibliotēka sāka piedalīties projektos un piesaistīt dažādu fondu līdzekļus. Tika organizēti daudzi pieredzes apmaiņas braucieni un veicināta sadarbība ne tikai ar kaimiņvalstu bibliotēkām, bet arī ar bibliotēkām Vācijā, Holandē, Somijā u.c. Ar Sorosa fonda atbalstu 1998. gadā tika sākta bibliotēkas datorizācija, un kopš 2000. gada pieejams bezmaksas internets. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu 2005. gadā Ludzas pilsētas galvenajai bibliotēkai tika izveidota mājas lapa www.ludzasbiblio.lv. 2008. gada 23. aprīlī pie grāmatu veikala "Sākums A" tika atklāta piemiņas plāksne pirmajam grāmatu veikalam un pirmajai bibliotēkai Ludzā. Tajā pašā gadā tika uzsākta autorizētā grāmatu izsniegšana un saņemšana, kā arī ieviests jauns pakalpojums – attālinātā grāmatu pasūtīšana izmantojot elektronisko katalogu. 2009. gadā Ludzas bērnu bibliotēka pievienojās Ludzas pilsētas bibliotēkai, bet 2010. gada jūnijā pēc renovācijas atvērta Bērnu nodaļa. 2011. gadā Bērnu nodaļas bibliotekāre Ilga Kaupuža saņēma Voldemāra Caunes balvu "Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem". 2014. gada janvārī bibliotēkas darbinieki piedalījās akcijā "Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde", bet 2015. gada 4. maijā bibliotēkas direktorei Intai Kušnerei tika piešķirts Valsts apbalvojums – Atzinības Krusts. 2016. gadā tika nomainīti plaukti lasītavā un abonementā. Kopš 2021. gada novembra bibliotēka darbojas kā Ludzas novada bibliotēka.
Šodien bibliotēka turpina darboties, saglabājot un stiprinot vietējo kultūras mantojumu. Kopš 2022. gada 23. novembra tās direktore ir Elita Zirne.
Informācijas avots: https://www.ludzasbiblio.lv/par-mums/vesture/
Par godu nozīmīgajai jubilejai, Ludzas novada bibliotēkas darbinieki ir izveidojuši īpašus videoklipus, kas stāsta par bibliotēkas vēsturi, attīstību un cilvēkiem, kas to veidojuši.
