Ludzas Dievmātes skulptūras komplekss. Foto: Iveta Čigāne / Latvijas Radio
Ludzā tiek restaurēta Dievmātes Māras Zemes Karalienes skulptūra. To 1934. gadā saistībā ar Latvijas neatkarības 15 gadu jubileju Ludzas pilsēta un draudze uzstādīja baznīcas kalna pakājē. Skulptūras, ko tolaik iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns, autors ir ludzānietis tēlnieks Leons Tomašickis. Restaurācija tiek veikta, izmatojot dažādus arhīvu materiālus, un jau augusta nogalē Dievmātes skulptūra tiks iesvētīta atkārtoti.
Ludzas katoļu baznīca atrodas kalnā blakus senajam pilskalnam, un kalna pakājē nu jau 88 gadus atrodas Dievmātes skulptūra. Šo gadu laikā katoļu draudze ir uzturējusi kārtībā un sargājusi šo skulptūru, ko izgatavojis tēlnieks Leons Tomašickis. Ludzas baznīcas priesteris Rodions Doļa uzskata, ka skulptūrai ir ne tikai reliģiska, bet arī kultūrvēsturiska nozīme: “Ludzas Dievmātes skulptūra ir nozīmīga ar to, ka tā ir pirmā skulptūra, pirmais piemineklis Ludzā, kas veltīts Latvijas neatkarībai. Skulptūras galvenie akcenti ir vērsti uz Dievmātes maigajām rokām, kas stiepjas pretī mums. Dievmātes vaigs ir ļoti maigs, mierpilns. Ja paskatīsies no sāniem var redzēt, ka Dievmāte nestāv, viņa sper mums soli pretī.”
Padomju laikā no betona izgatavotā Dievmātes skulptūra tika bojāta, vandāļi nolauza skulptūrai rokas, tika bojāta arī seja. Draudze saviem spēkiem novērsa bojājumus, taču tagad pieņemts lēmums skulptūru atjaunot tās sākotnējā veidolā.
“Skulptūra bija sūnu klāta. Un es ieraudzīju arī Dievmāti ar uzkrāsotām lūpām, ar spilgti zilām acīm, ar melnām uzacīm. Tāpēc sākām skatīties, kādi bija skulptūras pirmie attēli,” stāsta priesteris.
Ludzas Dievmātes skulptūras restaurāciju sadarbībā ar vairākiem māksliniekiem veic tēlnieks, restaurators Edvīns Krūmiņš. Viņš uzsver, ka no betona veidotā skulptūra par spīti gadiem ir diezgan labi saglabājusies un, veicot atjaunošanas darbus, galvenais akcents veltīts tieši skulptūras sejas un roku restaurācijai.
“Mēs skatījāmies foto materiālus, kas vēl bija dabūjami, un nācām pie slēdziena, ka skulptūru nemaz nevajadzētu atstāt tādu, kāda tā bija iepriekš, – izkrāsotu. Fotogrāfijās, kas ir veiktas atklāšanas laikā, redzams, ka tur Dievmāte nav bijusi izkrāsota,” skaidro Krūmiņš. “Skulptūra ir no betona, un iekšā ir stiegrojums. Armatūra mazliet bija ietekmējusi roku stāvokli. Tāpēc arī rokas tika vairāk restaurētas. Metāla stiegrojumu laika gaitā sāka bojāt metāla korozija, un tas sāk plēst kopā betonu. Tad kāds pirkstiņš var nolūzt un citas līdzīgas lietas var notikt. Ar vainadziņu bija tā, – kad sākām pētīt pēc foto materiāliem, atklājās, ka foto nesakrīt ar to, kas ir dabā. Tur bija 12 zvaigznes, bet dabā tikai deviņas. Mēs metālmāksliniekam pasūtījām. Viņš tuvākajā laikā uzliks visas 12 zvaigznes.”
Restaurējot Dievmātes skulptūru, uz tās pjedestāla tika atklāts izdzēsts uzraksts. Ludzas baznīcas priesteris Rodions Doļa stāsta, ka, pētot senās fotogrāfijas, noskaidrots, kāds uzraksts padomju laikos ticis iznīcināts: “Mūsu uzmanību piesaistīja Dievmātes skulptūras pjedestāls, kur rakstīts “Māras Zemes Karaliene lūdz par mums” un kaut kas apakšā, kas marmora plāksnē bija izdauzīts ārā.
Sākām pētīt un vienā lauku muzejā atradām ierakstu, ka zem latīņu valodā rakstītā “Māras Zemes Karaliene lūdz par mums” bija rakstīts “Neatkarīgai Latvijai”. Tas arī izskaidro to, kāpēc šis uzraksts nevarēja pastāvēt okupācijas gados.
1962. gadā komunistiskās partijas priekšsēdētājs bija lūdzis Rīgai dot rīkojumu gāzt šo pieminekli, jo tur esot uzraksts “Neatkarīgai Latvijai”. Tad komunisti rakstīja, ka šī skulptūra stāvēja tik ilgi, jo neviens latīniski nesaprata. Viņi lūdza dot rīkojumu skulptūru nogāzt. Taču dokumenta apakšā ir remarka – ir panākta vienošanās, ka šis uzraksts tiks dzēsts.”
Baznīca plāno sakārtot visu Ludzas Dievmātes skulptūras kompleksu ar laukumiņu pie pašas skulptūras un kāpnēm. Restaurēto Dievmātes Māras Zemes Karalienes skulptūru Ludzā 28. augustā iesvētīs Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.
Informācijas avots: Latvijas sabiedriskie Mediju www.lsm.lv