2024. gada 5. jūlijā, plkst. 14.00 Žaņa Lipkes memoriāla komanda Kārsavas kultūrvēstures centrā “Līču mājās” godinās ebreju glābēja Alfrēda Bankoviča un viņa palīgu piemiņu. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens; īpaši gaidīti ļaudis, kuri glabā stāstus un fotogrāfijas par šiem Otrā pasaules kara notikumiem.
Pateicoties Alfrēda Bankoviča attapībai, drosmei un godaprātam, Kārsavā un tuvējā apkārtnē no holokausta izglābās pieci Latgales ebreji – Alfrēda sieva Rahile ar abu dēliņu Leonīdu, radu meita Judīte Zilbere, kā arī friziere Soņa Minkina un uzņēmējs Ļevs Udems. No nāves paglābušos Latgales ebrejus slēpa gan pats Alfrēds Bankovičs ar kaimiņieni Helēnu Spiridoviču, gan paziņas – Modests un Malvīna Baltovi, dzelzceļnieks Antons Barkāns ar sievu Helēnu. Par bēgļiem zināja un savu palīdzību neatteica arī ārste Helēna Mamontova, bet informāciju par nacistu plāniem piegādāja policijas šoferis Eduards Stabiņš.
1935. gada tautas skaitīšanā Kārsavā reģistrēti 785 ebreji jeb 41,98% no pilsētas iedzīvotājiem. Nacistu okupācijas laikā arī Kārsavā notika ebreju vajāšanas. 1941. gada 20. jūlijā pilsētas kvartālā starp Telegrāfa, Maija, Avotu un Sporta ielām ierīkoja apsargātu geto, kur ieslodzīja aptuveni 400–500 ebreju. Turpmākās dienas sekoja no mājām padzīto ebreju īpašumu izlaupīšana, bet pašus geto gūstekņus dzina spaidu darbos, piemēram, mazgāt vācu armijas mašīnas, tīrīt pilsētas atejas, vākt atkritumus. Ārpus geto atļāva dzīvot tikai ar Kārsavas vācieti Alfrēdu Bankoviču precētajai Rahilei.
1941. gada augustā sākās Kārsavas un tuvējās apkārtnes ebreju masveida slepkavošana, kuru laikā nogalināja apmēram pusi pilsētas un tuvējās apkārtnes ebreju. Septembrī t.s. akciju atkārtoja. No nāves paglābās tikai daži no pilsētas lielās ebreju kopienas – ar vācieti precētā Rahile Muse Bankoviča ar māsasmeitu Judīti Zilberi, zobārsts Haims Rotbarts, mehāniķis Solomons Zaidins ar sievu, friziere Soņa Minkina un uzņēmējs Ļevs Udems. Diemžēl ne visi izdzīvoja un sagaidīja kara beigas.
1992. gadā Alfrēdam Bankovičam Izraēla piešķīra titulu “Taisnais starp tautām”. Nedaudz vēlāk – 1995. gadā – šo titulu ieguva arī Helēna Spiridoviča, Antons un Helēna Barkāni, kā arī Modests un Malvīna Baltovi. Visbeidzot 2011. gadā titulu saņēma arī ārste Helēna Mamontova. Šogad šo drosmīgo cilvēku piemiņu godās arī Žaņa Lipkes memoriāls, piešķirot apbalvojumu “Sudraba pagale”. Balvu muzejs tradicionāli pasniedz 1. februārī – Žaņa Lipkes dzimšanas dienā. “Sudraba pagale” saistās ar Žaņa Lipkes glābšanas darbu – tieši zem malkas kaudzes tika paslēpta viena no ieejām bunkurā, kurā ebreji bija raduši glābiņu no vajāšanas un drošas nāves. Katram no Lipkes draugiem un palīgiem bija jāiegulda daļa no sevis, lai nosargātu līdzcilvēkus.
Pirmo Žaņa Lipkes memoriāla iedibināto balvu “Sudraba pagale” Latvijas simtgadē saņēma Lipkes memoriāla koncepcijas veidotājs režisors Viktors Jansons un vēsturnieks un muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs Marģers Vestermanis. Nākamajos gados apbalvojums tika piešķirts Žaņa Lipkes stāsta iemūžinātājam Dāvidam Zilbermanam Ņujorkā, ASV. Ar to izcelta arī ebreju glābēju un Žaņa Lipkes palīgu Kārļa Jankoviča un Emīlijas Ābeles piemiņa, kā arī izgaismoti ebreju glābēji un viņu stāsti ārpus Rīgas – apbalvoti, piemēram, daugavpilietis un vecticībnieks Arsēnijs Korņilovs, aizputnieku Dzeņu-Pūķu-Šusteru dzimta, subatiešu Baložu-Kaniņu dzimta un Alberts Krievāns.
Balvu “Sudraba pagale” veidojis mākslinieks Aigars Bikše.
