Īsi pirms šī mācību gada sākuma skolas Latgalē tika aicinātas piedalīties pilotprojektā – mācīt skolēniem latgaliešu rakstu valodu. Atsaucās 17 skolas. Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācijā vērtēja, ka tas ir nozīmīgs solis latgaliešu rakstu valodas popularizēšanā. Pilotprojekts paredzēts uz vienu mācību gadu un jāplāno, kā to finansēt turpmāk.
Latgalē ir pāris skolas, kurās jau vairākus gadus skolotāji vada latgaliešu valodas izkopšanai paredzētas fakultatīvās nodarbības. Ludzas pilsētas vidusskolā atzina, ka agrāk tas darīts neregulāri. Šajā mācību gadā gan viss ir citādi – trīs skolotājas iesaistījušās pilotprojektā, apņemoties trīs vecuma grupās katru nedēļu novadīt pa vienai latgaliešu rakstu valodas nodarbībai.
“Viņiem nemaz neliekas, ka tā ir stunda, tā ir kā spēle. Tā ir kā jautra kopā būšana,” stāstīja Ludzas pilsētas vidusskolas skolotāja Ineta Misāne.
Šī klase latgaliešu valodu fakultatīvajās nodarbībās apgūst otro gadu, pērn tas darīts novadmācībā. Tikmēr ar pamatskolas vai vidusskolas vecuma bērniem skolotāji latgaliski runāja retāk, kā paši sacīja – pēc brīvprātības principa gatavoja skolēnus dalībai latgaliešu valodas skatuves runas konkursam vai olimpiādei.
“Šogad esam iesaistījušies pilotprojektā un nākamajās pakāpēs un vecuma grupās tikai taustāmies. Problēma jau ir tā, ka vidējā posmā nav tā, ka visi bērni runā latgaliski,” atzina Ludzas pilsētas vidusskolas skolotāja Vanda Žulina.
Skolotājas vērtēja, ka vidusskolas posmā nedaudz trūkst arī mācību materiālu, taču kopumā programmas ir apstiprinātas visiem posmiem, bijušas arī vairākas iespējas piedalīties bezmaksas kursos, semināros. Taču motivāciju darboties šogad stiprinājis tas, ka šāda rosība noris vēl 16 Latgales skolās.
“Kopumā šajā projektā ir iesaistījušies 22 skolotāji. Grupu veidojumi ir dažādi. Ir skolas, kur visa klase iesaistījusies, un ir tā, ka skolēni no vairākām klasēm iesaistījušies,” teica Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācijas pārstāve Anna Vulāne.
Projektā iesaistījusies vismaz viena skola no teju visām Latgales pašvaldībām, izņemot Daugavpils pilsētu un Līvānu novadu. Tomēr tagad interese pieaug, tāpēc nepieciešams ilgtermiņa risinājums, skaidroja asociācijā.
“Bija tikšanās ministrijā, kur saņēmām labu ziņu, ka ministrijā ir rasta iespēja iesaistīt skolotājus vēl vienā projektā. Un vēl divus gadus, respektīvi šajā mācību gadā un nākamajā nodrošināt samaksu par darbu,” atzina Vulāne.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) apstiprināja, ka šajā un nākamajā mācību gadā tiks izveidota kopienas piederības programma, kuras ietvaros Latgales reģionā projekta skolas varēs īstenot nodarbības dažādu vecumposmu izglītojamajiem latgaliešu valodas apguvei. Fakultatīvās nodarbības parasti finansē pašvaldības.
Gan asociācijā, gan Ludzā vērtēja, ka labāk būtu, ja latgaliešu valodu varētu mācīt novadmācības stundās.
“Pašvaldības ir tās, kas organizē skolu tīklu, bet programmu, kas jāiekļauj vispārējā izglītībā, nosaka valsts. Droši vien jābūt sarunai starp reģionu un valsts izglītības sistēmu,” sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”)
IZM gan nav šī šogad sāktā pilotprojekta finansētāji. Mērķziedojumu veikuši “Latvijas valsts meži”, kur informē, ka Zemkopības ministrija par to vienojusies ar Kultūras ministriju.
Informācijas avots:
Autori: ReTV