Apsavīnojūt viesturnīkim i pietnīkim nu vyss Latvejis, kai ari vītejīm Kuorsovys pusis ļaudim ar dūmneicys “Creative Museum” vadeituoju Inetu Zelču-Sīmansoni prīškgolā izdūts rokstu kruojums “Kārsavas stāsti II”. Gruomota ir turpynuojums pietnīceibys projektam “ Kārsavas stāsti I” i viestej par Kuorsovys viesturi nu storpkaru perioda leidz Latvejis naatkareibys atjaunuošonai. Gruomotys izdūšonu atbolsta ari Latgolys regiona atteisteibys agenturys, Vaļsts kulturkapitala fonda i a/s “Latvijas valsts meži” Latgolys kulturys programma. #LKP_2022
Publicēts: 08.08.2022.
Ar muzikalim sveicīnim i sirsneigim atizineibys vuordim Kuorsovys kulturviesturis centrā “Līču mājas” nūtyka rokstu kruojuma “Kārsavas stāsi II” attaiseišonys svātki. Jaunuo gruomota ir turpynuojums pietnīceibys projektam “Kārsavas stāsi I” i jimā viesturis dokotru i pietnīku komanda nu vyss Latvjeis, jūs vydā Ēriks Jēkabsons, Agris Dzenis, Valdis Kuzmins i cyti, viestej par Kuorsovys apleicīnis viesturi storpkaru periodā leidz pat atmūdai. Vysa centrā – vītejuo īdzeivuotuoja, literata i žurnalista Aleksandra Proboka atminis i fotografejis.
Ineta Zelča-Sīmansone dūmneicys “Creative Museum” vadeituoja, projekta autore
Caur Aleksandra Proboka stāstu savukārt Uldis Neiburgs, kas ir arī zinātniskais redaktors, principā uzraksta tādu 20. gadsimta Kārsavas stāstu caur viena cilvēka dzīvesstāstu. Nevis komisks, bet tāds, ko tikai jaunieši var izstrādāt! Viņš kā jauns pusaugu puika meklējot labāku dzīvi pāriet nejauši Rītupi un uz vairākiem gadiem nokļūst izsūtījumā Kolimā.
Ineta Zelča-Sīmansone dūmneicys “Creative Museum” vadeituoja, projekta autore
Grāmatā mēs esam iekļāvuši arī daļu fragmentu, tiešām tā, kā Aleksandrs pats veidojis. Fragmentus no viņa albumiem. Tematiski pa gadiem, tēmām, pa profesijām kārtojis. Pa vietām, kur viņš ir braucis kā reportieris. Tie ir 50.-60. gadi. Ir svarīgi apkopot atmiņas no vietējiem: ko vecāki cilvēki atceras par savu bērnību un vēl par pēdējiem brīvvalsts gadiem? Un tā mums ir veseli 20 stāsti vietējo.
Kuorsovys apleicīnis cylvāku dzeivisstuostus i atminis pīraksteja kuorsovīte Valentina Zelča i pietneica Gunta Ločmole, kurai saimis saknis īt nu Saļnovys pusis.
Gunta Ločmele pietneica
Maņ līkās tei ir ļūti loba pīredze un tei ir ļūti loba īspieja papieteit ari sovu dzimtū pusi un varbyut atdūt sovu poruodu valstej par budžeta vītu viesturī. Es pyrmū reizi apmeklieju vyspuor myusu pareizticeigū bazneicu, kas eisteneibā ir ļūti skaists viesturisks arhitekturys pīmineklis – kūka bazneica. Ļūti lela vierteiba ari myusu regionam vysam kūpumā.
Kruojumā izlosomi ari vairuoki akademiski pietejumi par sociala rokstura vaicuojumim, gon ir īskots pošuos skaudruokajuos kasdīnys puslopuos.
Anna Nagle Kuorsovys īdzeivuotuoja
Pec kara mes braucem nu Krišanim ar zyrgu i pi Naudyskolna paps ar mamu tī puotorus skaiteja, a myusim aizseja acs, navarē skateitīs, juo apkuort gulē soldoti – nūšauti. Tys beja drausmeigi. Pec tam, ka puorbraucem Naudyskolnu, tod mama soka “Atsīnit acs.” Myusim vīnolga gribejuos pasaskaiteitīs.
Gunta Ločmele pietneica
Muna dzeive leluos pylsātuos Rēzeknē un Daugavpilī ir paruodiejuse, ka eisteneibā mozuom vītom laikam ir tei leluokuo viesture, varbyut partū ka interesantuoka, mozuok pieteita. Lai gon reizem līkās ari pošim cylvākim, nu, kū es varu pastuosteit. Tī cylvāki ir lyluokuo vierteiba un tū es ari saprotu sovā laikā pīrokstūt sova dzeda muosys Stefanejis Vinogradovys atminis, kura dzymuse pyrma 2. Pasaulis kara.
Viesturnīku dorbs bejs ari īdvesmys olūts Kuorsovys kulturviesturis centra “Līču mājas” ekspoziceju izveidei. Centra vadeituoja, kai ari cyti atbaļsteituoji aicynoj ari tuoluk cytam ar cytu daleitīs pīredzī, atmiņuos i foto līceibuos.
Māris Bozovičs Latgolys regiona atteisteibys agenturys direktors
Kei myusu školuotuoja Labanovska [Marija] saceja: “Bez paguotnis nav nuokūtnis.”, tod izbaudam šū te gruomotu un grybātu vysus aicynuot kūpā un kotru atseviški turpynuot tū Kuorsovys un Malnovys stuostu.
Ineta Zelča-Sīmansone dūmneicys “Creative Museum” vadeituoja, projekta autore
Viens no tādiem, manuprāt, darāmajiem darbiem, kurš būtu jāizdara, es nezinu, vienalga, vai mums vai kādam citam – varbūt “Latvijas dzelzceļam”. Mēs esam viena no nedaudzajām vietām Latvijā no Bozovas līdz Maltai, nedaudz jau ietiecoties Rēzeknes novadā, kur ir saglabājusies principā autentiska dzelzceļa apbūve. Tās ir dzelzceļnieku būdas, tās ir stacijas.
Marija Labanovska Kuorsovys īdzeivuotuoja
Viņa ir liels malacis! Nu i prīcojūs. Ceru, ka byus ari trešuo gruomota i moš i caturtū i pīktū variešu sagaideit. Cerēsim iz tū lobuokū, a jaunim školuotuojim tei ir ļūti svieteiga gruomota. Tys ir ļūti labi prīkš vysim! Gon jaunim, gon vecim un vacajīm daudz kas ir aizamierss.
Marija Naumova Kuorsovys īdzeivuotuoja
Es dūmoju, ka tys ir ļūti svarīgi, par cik mes ar Mariju… abas Marijas struodovam skūlā. Es geografs, jei viesturneica. Deļtuo, ka jaunuo paaudze, jī tūs laikus īsadūmoj drusku sovaiduok. Jī tuo nasaprūt. Es dūmoju, ka muni mozbārni… es jīm īdūšu, lai jī izlosa!
Rokstu kruojuma “Kuorsovys stuosti II” izdūšonai bīdreiba “Creative Museum” 3000 eiro apmārā īgiva atbolstu nu “Latgolys kulturys programmys 2022”. Sovpus pietejumu izveidi, maketu i cytus sagatavuošonys dorbus atbaļsteja pošvaļdeiba i Vaļsts Kulturkapitala fonds.
