Doties vismaz divos pārgājienos gadā uz apkārtējām vietām ar bagātu vēsturi un nostāstiem – šādu mērķi izvirzījusi Kārsavas kultūrvēstures centra “Līču mājas” komanda. Šoruden kopā ar citiem interesentiem no visas Latgales un Ludzas novada tūrisma centra pārstāvjiem ekspedīcija notika vienā no dzelzceļa iecirkņa “Bozova-Malta” posmiem. Tieši šī iecirkņa vēsturi pēta un kādreizējo Pureņu stacijas sarga māju pašlaik atjauno arī Sīmansonu ģimene no Rīgas, kam šaipus ir dzimtas saknes.
Industriāls pārgājiens pa dzelzceļa vēstures mantojuma līkločiem Bozovas pusē notiek pirmo reizi. Tā kā tā ir pierobežas teritorija, visiem līdzi personu apliecinoši dokumenti, liela vērība pievērsta arī dzelzceļa drošības noteikumu ievērošanai.
Mārtiņš pārgājiena dalībnieks no Kārsavas
Vakar draugs piedāvāja, ka šodien tāda iespēja ir piedalīties tādā pārgājienā un piekritu. Redzējām lapsu, vilcienu, kas diezgan reti caurbrauc Kārsavu. Ar parastām sporta kurpēm ir pagrūti. Vajadzētu pārgājiena iegādāties.
Pārgājiena maršruts ir aptuveni 20 kilometrus garš un puse ceļa ved tieši gar dzelzceļa sliedēm. Turklāt tas ir viens no posmiem ceļā “Pēterburga-Varšava”, kas bija arī pirmā dzelzceļa līnija Baltijā.
Inta Jurča Kārsavas kultūrvēstures centra “Līču mājas” vadītāja
Šis dzelzceļš ir bijis ļoti nozīmīgs gan stratēģiski lielos valsts mērogos, gan starpvalstu, gan arī lokāli iedzīvotājiem tā bija vieta, kur varēja saražoto produkciju nodot un aizsūtīt tālāk vai tirgoties. Tieši Kārsavas stacijas un Bozovas apkārtnē ir ļoti daudz tādu interesantu industriālā mantojuma vietu, lietu, māju, dažādu objektu, ko arī apskatīt tuvumā un vairāk uzzināt, arī pa ceļam redzēt bijušās pārbrauktuves, caurtekas, celiņus.
Ilmārs pārgājiena dalībnieks no Kārsavas
Es šeit netālu dzīvoju kādreiz un šis dzelzceļš bija izstaigāts daudz, daudz reižu. Interesanti, kaut ko jaunu uzzinājām par celtnēm Bozovā. Patika! Lai tas paliek atmiņās, bērniem būs, mazbērniem.
Ekskursijas vadītāja ir muzeoloģe un pētniece Ineta Zelča-Sīmansone. Kopā ar domubiedriem un zinātniekiem viņa dokumentē stāstus par dzelzceļa 5. iecirkņa apbūvi un vēsturi un nākamgad pētījumi, fotogrāfijas un atmiņu pieraksti būs publicēti arī grāmatā.
Ineta Zelča-Sīmansone domnīcas “Creative Museum” vadītāja
Mēs paņēmām posmu no Bozovas, kas ir pirmā un senākā stacija Latvijas teritorijā. Tā ir lielākā, masīvākā, ar tiešām tādu apbūvi, kas ir kā ciemats būvēta, ar skolu, ar slimnīcu, ar dzīvojamajām barakām, ar staciju. Bija bufete. Respektīvi ciemats, kas ir dzelzceļa ciemats bijis, ar veselu ielu, uz kuras vairākas mājas ir atradušās līdz pat Maltai.
Inta Jurča Kārsavas kultūrvēstures centra “Līču mājas” vadītāja
Mēs uzzinājām arī par Inetas pētījumu un arī dalījāmies ar savām fotogrāfijām, kas jau mūsu krājumā ir uzkrātas. Loģiski, ka radās arī doma iet tieši pa dzelzceļa malu. Tur, kur viņa jau ir pēdējā laikā izpētījusi un daudz ko jaunu uzzinājusi, lai arī mēs kaut ko uzzinātu vairāk, ko pastāstīt tālāk cilvēkiem.
Lai arī ikdiena Inetai un viņas vīram – arī muzeologam – Raivim paiet Rīgā ar Kārsavu viņus vieno dzimtas saknes, šeit abi atjauno arī 1898. gadā uzbūvēto Pureņu stacijas sarga ēku, kas atrodas dzelzceļa līnijas 411 verstī.
Raivis Sīmansons domnīcas “Creative Museum” līdzdibinātājs
Vēlākā laikā arī dzelzceļa stacijas darbinieks, darbiniece, kuras mundieri mēs vēl atradām priekškambarī. Tā ka, jā, šeit, ir bagātīgs vietas stāsts. Pati ēka ir mūsu, bet zeme, protams, ir “Latvijas dzelzceļa” un to mēs lēnām iekopjam un pat, ja šis pieder valstij, man ir tikai prieks par to, ka ir viens sakopts stūrītis.
Sīmansonu ģimene cer, ka ar laiku interese par posteņu māju atjaunošanu radīsies arī citiem un tad kā unikālu tūrisma iespēju šaipus varēs piedāvāt tieši pārgājienus pa senajām dzelzceļa vēstures mantojuma pēdām.