Divu miljonu eiro vērtu projektu ir īstenojušas Ludzas, Kārsavas, Ciblas novada pašvaldības un SIA “Latgales dārzeņu loģistika”, bet ja precīzāk – 2 313 169.95 eiro lielu projektu.
Galvenā projekta ideja bija nodrošināt šo pašvaldību uzņēmējiem nepieciešamo infrastruktūru – piekļuves ceļus, dažādu komunikāciju pieslēgumu, tāpēc būvdarbi norisinājās rūpnieciskās vietās vai vietās, kur ceļš ved pie kāda uzņēmuma. Ludzā tās bija Odu iela (iekļaujot arī Jurdža ielas posmu) un Latgales šķērsiela, Kārsavas novadā – ceļi, kas ved pie uzņēmumiem, kas darbojas Mežvidu pagastā Klonešnīkos, un Ciblas novadā – Banoņejas ceļš, kurš ir Ludzas pilsētas Odu ielas turpinājums. SIA “Latgales dārzeņu loģistika”, kuru tautā vairāk pazīst kā “Mežvidu tomātus”, realizēja savu sarežģīto aktivitāti projektā – izbūvēja elektrosadales pazemes līniju no Kārsavas līdz savām siltumnīcām Klonešnīkos.
Neskatoties uz to, ka cilvēks jau IV gadu tūkstotī p.m.ē. sācis būvēt ceļus, to izveide joprojām paliek sarežģīts un darbietilpīgs process. Mūsdienās tiek izmantotas topogrāfiskās un ģeotehniskās izpētes, bet tāpat nekad nevar zināt, ko dabūsi zem zemes – gruntsūdeņus vai kaut kādas dzelzsbetona konstrukcijas, kā tas notika Klonešnīkos.
Odu ielu būvnieki pārbūvēja īpaši uzmanīgi: blakus atrodas Odukalns – 7.-12. gs. sena latgaļu apbedīšanas vieta – un pilsētas kapi, bet, par laimi, nekas netika atrasts, citādi būvdarbi tiktu pārtraukti uz nenoteiktu laiku.
Latgales šķērsielā gan nav seno apbedījumu, bet padomju laikos darbojās Lauktehnika, un tās teritorija bija pilna ar komunikācijām, kuras pat projektētājs nevarēja paredzēt. Toties tās atrada, pārbūvējot ielu.
Diemžēl mūsdienu tehnoloģijas nav bez grēka – pārbaudot asfaltbetona seguma kvalitāti Odu ielā pēc pārbūves, tika konstatēts, ka tā porainība pārsniedz uzstādītos standartus, tāpēc dažos posmos seguma virskārta tiks mainīta.
Cilvēkam ir raksturīgi tiekties pēc laimes, pēc labākas dzīves, pēc dzīves apstākļu uzlabošanas, tāpēc, paveicot kādu darbu, viņš ātri pierod un ar laiku aizmirst, kā bija iepriekš, dzimst jaunas domas, jaunas idejas. Tā arī ar šiem objektiem: retais tagad atceras to, kāda bija Odu iela pirms remonta.
agad tiek domāts par citām ielām, par citiem objektiem. Ar Kārsavu un Ciblu ir uzsākts jauns sadarbības projekts, kura ietvaros tiks pārbūvēti Baznīcas un Stacijas ielas posmi, ceļš uz atpūtas bāzi “Dzerkaļi”, Ņukšu pagasta ceļš Nk-25. Kārsavā un Ciblas novadā tiks pārbūvēti objekti, kas būs saistoši arī tagadējā Ludzas novada iedzīvotājiem, jo nākamajā gadā tie atradīsies Ludzas novada teritorijā: Kārsavas pilsētas Malnavas ielas posms, Ciblas novada ceļš Pušmucova – Nūraugi un ēka Blontos, kura tiks sakārtota ražošanas vajadzībām.
Šī lielā projekta īstenošanas noslēgumā Ludzas novada pašvaldība vēlas pateikties saviem partneriem, kuri parādījuši sevi kā profesionāļi un kā uzticami kolēģi.
Projekts “Infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības veicināšanai Ludzas, Kārsavas un Ciblas novados” (Nr. 5.6.2.0/16/I/006) tika īstenots Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” ietvaros. Kopējie projekta attiecināmie izdevumi sastādīja 2 237 043,07 eiro, no tiem Eiropas Reģionālas attīstības fonda ieguldījums ir 1 823 481,54 eiro un valsts budžeta dotācija sastādīja 88 966,16 eiro.
Projekta mērķis bija nodrošināt vides ilgtspēju veicinošu teritoriālo izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu sadarbībā ar uzņēmējiem Ludzas, Kārsavas un Ciblas novadā, reģenerējot degradētās teritorijas un sakārtojot uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo infrastruktūru novados atbilstoši Ludzas, Kārsavas un Ciblas novada pašvaldību attīstības programmām.
Ludzas novada pašvaldības aktivitātes izmaksāja 1 127 382,11 EUR, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 895 835,66 EUR, valsts budžeta dotācija 47 426,58 EUR un pašvaldības līdzfinansējums – 110 662,07 EUR. Pašvaldība arī apmaksāja elektronisko sakaru pārbūvi, kas pieder SIA “Tet”, ko Eiropas Savienība nefinansē, un šīs izmaksas sastādīja 73 457,80 EUR.
Informāciju sagatavoja projektu vadītāja Viola Andruščenko