Valsts nozīmes mākslas piemineklis – koka skulptūra Svētais Stefans tiek restaurēts jau trīs gadus. Nupat pabeigta pirmā restaurācijas fāze, kuras laikā noņemti sešu kārtu krāsas atsegumi, kas veidojušies 300 gadu laikā. Nu svarīgs jautājums par skulptūras tālāko virzību – saglabāt oriģinālo veidolu vai veidot to mūsdienīgāku? Baznīcas priesterim un restauratoram aktuāls ir ne vien šis jautājums, bet arī neatrisinātās mīklas par skulptūras izcelsmi.
Noņemot krāsu Svētā Stefana skulptūrai, atklājies tās patiesais 18. gadsimta veidols. Pie tās strādājuši divi restauratori, kā arī diskutējusi vesela grupa ekspertu. Lēmums par oriģinālā materiāla nostiprināšanu bijis drosmīgs solis.
Aigars Pilenieks Restaurators
Mēs uzdrošinājāmies attīrīt šos sešus pārkrāsojumus, kas ir veikti gandrīz 300 gadu laikā. Ir attīrīti šie seši pārkrāsojumi un nostiprināts orģinālais materiāls, maksimāli saglabājot to, kas bija saglabājies šo gadu laikā.
Jau pirmsrestaurācijas izpētē noskaidrots, ka Svētā Stefana skulptūra Ludzas baznīcā ir vēstures, mākslas un reliģijas mīklām tīta. Radušies jautājumi par tās izcelsmi un vai tiešām tas ir pareizais svētais, ko daudzu gadu garumā pielūguši ludzānieši?
Jēkabs Radions Doļa Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas draudzes prāvests
Svētais Stefans ir bijis viens no pirmajiem Jeruzālemes baznīcas locekļiem, un viņš ir bijis diakons. Viņu vienmēr attēlo kā pirmās kārtas garīdznieku, kā diakonu ar tādu tērpu, taisnstūra malas, savukārt otras kārtas garīdzniekus, priesterus attēlo ar tādu apaļas formas tērpu, kas ir ornāts. Proti, šo sauca par Svēto Stefanu, bet viņš nav diakons, viņš ir priesteris, kuru mēs redzam šeit, pie mums, Ludzā. Tad ir jautājums – vai tas tiešām ir Stefans?
Aigars Pilenieks Restaurators
Noteikti kā izpētes materiāls, kurš ir mani ievedis baznīcas jautājumos, ļoti daudz jautājumu. Jo tu vairāk pēti, jo tu vairāk saproti, cik ļoti maz tu zini. Ienesot šo skulptūru darbnīcā, tā sajūta bija, ka tu neesi vairs viens. Nezinu, tas nav izskaidrojams tā līdz galam, bet ir sajūta, ka tomēr tas ir priekšmets ar tādu senu vēsturi un arī skaudru vēsturi savā ziņā.
Pirmsrestaurācijas izpētē zem skulptūras sešiem pārkrāsojuma slāņiem atklāts sudrabojums, kas klāts ar zilo laku. Turpinot aizsāktos darbus, ir svarīgi noskaidrot, kādu skulptūras veidolu vēlas redzēt baznīcā.
[restaurators rāda konkrētas skulptūras vietas ] Šie zudumi. Līdz kokam ir jāliek jūns, poliments, tad zelts. Mēs liekam klāt? Neliekam? Cik daudz mēs liekam klāt?
Jēkabs Radions Doļa Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas draudzes prāvests
Mums ir nepieciešams parādīt to skaistumu, kādu ir redzējušas iepriekšējās paaudzes. Mēs gribam parādīt to, ka viņi redzēja ko ārkārtīgi skaistu. Manuprāt, pat glītāku un spožāku nekā lietas, kuras mēs redzam šodien.
Vitālijs Filipenoks Pasienes Sv. Dominika Romas katoļu baznīcas draudzes prāvests
Tā gaisma, kā tā spēlē uz objektiem – sveču gaisma un parastā gaisma kā saule – tas arī dod ļoti daudz figūrai. Skaties uz to un katru reizi tas ir citādāk.
Tāpat turpinās arī vēstures liecību izpēte– apraksti, vizuālie materiāli, tādēļ draudzes pārstāvji ļoti priecāsies par jebkādiem foto un aprakstu materiāliem, kas saistīti ar Ludzas katoļu baznīcu.
Jēkabs Radions Doļa Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas draudzes prāvests
Mums ir jāuzzina šī svētā patiesais vārds. Mēs pētām daudzu avotus, pirmkārt, daudzus aprakstus. Taču mēs ceram atrast labākas kvalitātes foto uzņēmumus pirmskara, starpkara periodos veiktus, kur varētu labāk atpazīt priekšmetus, kurus viņš turēja rokās – vai tā ir grāmata un kas ir rakstīts tajā grāmatā?
Svētā Stefana skulptūra kopā ar četrām citām, kas tagad atrodas uz dievnama kolonnu altāriem, tika izglābta no postoša Ludzas pilsētas ugunsgrēka 1938. gadā. Tolaik kokgriezuma altāri Ludzas Katoļu baznīcā uzskatīti par izcilākajiem baroka laika mākslas pieminekļiem Latgalē.