Jūnija sākumā aizsardzības ministrs Andris Sprūds, tiekoties ar Latgales pašvaldību vadītājiem, informēja par aktualitātēm saistībā ar Latvijas austrumu robežas stiprināšanas pasākumiem un Sēlijas poligona attīstību.
“Austrumu robežas stiprināšanas gaitā ir būtiski uzturēt regulāru komunikāciju starp Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām. Mūsu valsts aizsardzība ir kopīga atbildība, un tikai ciešā sadarbībā spēsim izveidot spēcīgu robežu pret austrumu kaimiņu. Augstu vērtēju visu pašvaldību aktīvo iesaistīšanos un interesi par robežas būvniecību,” sacīja aizsardzības ministrs.
Nacionālie bruņoto spēku pārstāvji un aizsardzības ministrs informēja, ka ir uzsākta līgumu slēgšana ar komersantiem par pretmobilitātes šķēršļu izveides materiālu izstrādi un piegādi. Tāpat Nacionālie bruņotie spēki ir identificējuši nepieciešamās lokācijas vietas pretmobilitātes materiāltehnisko līdzekļu pagaidu novietošanai.
Primāri plānots izmantot valsts pārvaldībā esošos zemes gabalus. Sekundāri – fiziskām un juridiskām personām piederošus īpašumus, veicot sarunas un vienošanās procedūras. Šobrīd notiek saskaņošanas process gan ar juridiskām, gan ar fiziskām personām par privāto teritoriju izmantošanu pagaidu materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai.
Vienlaikus aizsardzības ministrs izteica pateicību Latgales pierobežas pašvaldībām par atsaucību un līdzdarbību Latvijas austrumu robežas stiprināšanā, kā arī teritoriju saskaņošanā, kur Nacionālie bruņotie spēki varētu izveidot pagaidu novietnes pretmobilitātes šķēršļu izveides materiāliem.
Tāpat Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un aizsardzības ministrs informēja pašvaldību vadītājus par Sēlijas poligona attīstību. Šobrīd aizsardzības nozare turpina darbu pie nekustamo īpašumu atsavināšanas, kā arī paralēli tiek realizēti pirmās kārtas projektēšanas darbi. Tajā plānots izbūvēt apmācību laukumus, īslaicīgās uzturēšanās laukumus karavīriem un ekipējumam un šaušanas sektorus. Tāpat, jūnija sākumā, Sēlijas militārajā poligonā tika atklāts dronu mācību un testēšanas poligons.
Jau ziņots, ka šī gada martā Ministru kabinets apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, paredzot, ka tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanas pasākumiem tiks atvēlēti 303 miljoni eiro.
Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Lai nepieļautu iespējamo pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sākta ar pretmobilitātes objektu izvietošanu, kā arī atsevišķu ceļu pārrakšanu, veidojot prettanku grāvjus. Plānots, ka laika gaitā par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.