LV RU EN

Piektdiena, 2021. gada 03. decembris
Raita, Jogita, Evija
Ludza
Mostly cloudy
-3°C
 
A A A

Mērdzenes pagasts

Mērdzenes pagasta pārvaldes tālrunis: 65722225

Mērdzenes pagasta pārvaldes adrese:
Mežniecība, Mērdzene, Mērdzenes pag., Ludzas nov.., LV-5726

Vadītājs Jānis Koļčs
Tālrunis: 29485721
E-pasts: [email protected]

Mērdzenes pagasta pārvaldes nolikums

Iedzīvotāju skaits – 680 (2016. gada decembra dati)

18. gadsimtā Mihalovas muiža bija viena no lielākajām Ludzas apriņķī, muižai piederēja 218 zemnieku sētas. Muižu zeme agrārās reformas laikā sadalīta. Līdz 19. gadsimta beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas. Pagastā 1908. gada 13. februārī dzimis čekists Alfons Noviks. No 1912. gada līdz pat 20. gadsimta 50. gadiem Mihalovā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši”, Pudinovā no 1919. gada līdz 1945. gadam — ūdensdzirnavas „Slūžas”. Abās dzirnavās malti graudi, kārsta vilna un velta vadmala. „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna. 1925. gadā Mihalovas pagasts tika pārdēvēts par Mērdzenes pagastu.

Mērdzenes pagasta liela daļa atrodas Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā. Cauri pagastam tek Veļikajas kreisā pieteka Rītupe. Pudinovā izveidota 200m gara un 25m plata ūdenskrātuve. Pagasta teritorijā atrodas daļa no Degļovas dolomīta atradnes, atklāta 1985.-1988. gadā. Kādreiz tagadējā pagasta teritorijā ir pastāvējušas divas lielas muižas — Mihalovas un Stiglovas. Mihalova izveidojās par nozīmīgu amatniecības centru, kas attīstījās arī kā tirdzniecības centrs pie Ludzas — Kārsavas lielceļa.

1935. gadā Mērdzenes pagasta platība bija 321,1 km² un tajā reģistrētas 2278 zemnieku saimniecības. Visvairāk tajās audzēja rudzus, miežus, auzas, linus un kartupeļus. 1945. gadā pagastā izveidoja Blontu, Degļevas, Goliševas, Lapatinsku, Mērdzenes, Mežernieku, Pušmucovas un Stiglovas ciema padomes, bet 1949. gadā pagastu likvidēja. 1954. gadā Mērdzenes ciemam pievienoja Lapatinsku un Stiglovas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kārsavas novadā.

Kolektivizācijas sākumposmā 1949. gadā izveidoja 14 lauksaimniecības arteļus. Drīz sākās to apvienošana. Pudinovā izveidojās kolhozs „Rassvet”, kas guva labus panākumus gaļas un piena lopkopībā, it īpaši cūkkopībā un zirgkopībā. Kolhozu turpmākās apvienošanas gaitā 1974. gadā izveidojās kolhozs „Vienība”, kas pastāvēja līdz 1994. gadam.

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Silinīku (Silenieku) pilskalns (Nogrimusī baznīca), Stiglovas senkapi (Kara kalns). Vietājas nozīmes arheoloģiskie pieminekļi – soda vieta Mērdzenes Karātavu kalns. Pagastā darbojas Stiglovas Sv. Krusta Romas katoļu baznīca un Pudinovas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca.

Pudinovā pie Ludzas-Kārsavas ceļa atrodas 5 dižkoki.

 

coloring.cool