Šodien, 2. novembrī, Ludzas novada pašvaldībā tikās piecu Latvijas austrumu pierobežas novadu – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas – vadītāji, lai vienotos par kopīgas biedrības izveidi. Jaunās apvienības mērķis ir efektīvi pārstāvēt pierobežas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, panākot mērķtiecīgu valsts atbalstu drošībai, infrastruktūrai un ekonomiskajai izaugsmei.
Sanāksmes sākumā klātesošos pašvaldību vadītājus un žurnālistus uzrunāja Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. Viņš skaidroja, ka piecas pašvaldības, kas tieši robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, vieno kopīgas intereses un līdzīgi izaicinājumi. Šī nav pirmā šāda formāta tikšanās reize, taču formāla spēku apvienošana ļaus efektīvāk aizstāvēt savu novadu iedzīvotāju tiesības un vajadzības valsts līmenī.
"Mums ir svarīgi pārstāvēt un aizstāvēt sava novada iedzīvotāju intereses, un mēs redzam, ka šādā formātā, vienojoties kopā, mēs to varam darīt daudz efektīvāk. Jaunās apvienības mērķis nav darboties pret citām organizācijām vai pašvaldību apvienībām, bet gan nodrošināt mērķtiecīgu tieši austrumu pierobežas teritoriju pārstāvniecību," norādīja Edgars Mekšs.
Pierobežas novadu vadītāji norādīja uz būtiskām atšķirībām starp piecām tiešās pierobežas pašvaldībām un citām teritorijām. Pašlaik Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumā ir iekļautas 15 pašvaldības, taču tieši pieci pierobežas novadi saskaras ar vislielākajiem ģeopolitiskajiem riskiem, tostarp nelegālās migrācijas spiedienu, dronu incidentiem un nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts aizsardzības vajadzībām jeb pretmobilitātes pasākumu īstenošanai.
Jaunās biedrības dibināšanā piedalīsies visas piecas pašvaldības, saglabājot vienlīdzīgas lēmumu pieņemšanas tiesības un rotējošu vadības modeli. Starp galvenajām prioritātēm būs taisnīgāka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda modeļa ieviešana, ilgtermiņa finansējums ceļu un kritiskās infrastruktūras uzturēšanai, kā arī īpaši pielāgotas atbalsta programmas uzņēmējdarbības veicināšanai un darbavietu saglabāšanai pierobežā.
Pašvaldību vadītāji norādīja, ka austrumu pierobeža nav valsts vai Eiropas Savienības nomale, bet gan tās sākums. Lai gan pēdējā laikā pieņemts Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums un Rīcības plāns, nepieciešama reāla, nepārtraukta un praktiska rīcība no valdības puses, nodrošinot pieņemtajiem lēmumiem atbilstošu finansējumu. Sadarbības ietvaros plānots cieši sadarboties ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latgales plānošanas reģionu, Ministru kabinetu un atbildīgajām ministrijām.
Tuvākajā laikā visu piecu novadu domēs tiks virzīti lēmumu projekti par oficiālu iestāšanos jaundibināmajā austrumu pierobežas pašvaldību biedrībā.