LV RU EN

Pirmdiena, 2022. gada 03. oktobris
Ilizana, Elza
Ludza
Showers
4°C
 
A A A

Kārsavas Kultūras nams

Adrese: Vienības iela 49C, Kārsava,
Ludzas novads, LV-5717
Vadītāja: Ināra Rasima
Telefons: 29330637
E-pasts: [email protected]

Pēc Kārsavas pilsētas un rajona vadības iniciatīvas un Latvijas Kultūras ministra Vladimira Kaupuža atbalsta 1957. gadā tika likti pamati jaunajam Kultūras namam Kārsavā. 1959. gada pavasarī Kārsavas kultūras dzīve ieguva jaunu mājvietu – jaunuzcelto Kultūras nama ēku. 1959. gada 9. maijā Kārsavas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Romanovs pārgrieza „atklāšanas” lentu. Jaunā, skaistā Kultūras nama atklāšana bija liels notikums pilsētas un rajona dzīvē. 

Pirmā kultūras dzīves vadītāja jaunuzceltajā ēkā bija Aleksandra Snikere – radošs cilvēks, kas spēja organizēt ap sevi pilsētas aktīvākos un talantīgākos cilvēkus. Pēc A. Snikeres aiziešanas pensijā, kultūras dzīves iesāktās tradīcijas turpināja, papildināja, pilnveidoja KN darbu, direktori, kuri strādāja laika posmā no 60. gadu sākuma, līdz 80. gadu vidum: Gaļina Roja, Alla Gerbiļska, Zinaīda Orlovska, Nikolajs Kudrjavcevs, Dmitrijs Simanovičs, Semjons Kuznecovs, Boļeslavs Kodorāns, Vladimirs Orlovs. No šī perioda pilsēta atceras estrādes orķestri /vad. Evģēnijs Noviks/, sieviešu ansambli /vad. Marija Simanoviča/ pūtēju orķestris /vad. Gunārs Bošs/, jaukto kori /diriģents Gunārs Bošs, kora vecākais – Stanislavs Katkevičs/ Kārsavieši atceras arī daudzas viesizrādes un vieskoncertus.

No 80. gadu vidus līdz 1997. gadam Kultūras namu vadīja Andris Krievs. Šo laika periodu kultūras dzīvē iezīmēja pilsētas iestāžu un organizāciju koncerti Kultūras namā; sirsnīgi un cerīgi izskanēja tautas atmodai veltītie pasākumi. Ar 1997. gada 1. martu KN direktore ir Ināra Rasima, kura no 1990. gada KN strādāja kā mākslinieciskās daļas vadītāja un pulciņu vadītāja. Atsākas atpūtas pasākumi visu paaudžu kārsaviešiem, tiek atjaunotas sadzīves tradīcijas un amatierkolektīvu darbs.

Uz kultūras nama skatuves atgriežas sieviešu vokālais ansamblis „Saulesprieks” (darbojas no 1987. gada, vad. Antoņina Pitkeviča), no 2010. gada ansamblis maina nosaukumu uz „Skerco” un dejo vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ieleja” (no 1991.- 2013.gadam, vad. Vija Skuja, kura ilgus gadus atdevusi dejas mākslas attīstībai pilsētā). Izrādes atsāk iestudēt dramatiskie kolektīvi – bērnu un jauniešu teātra studija „Aplis” un drāmas kopa „Kuorsovīši” (no 1991. gada, vad. Ināra Rasima).

Sieviešu vokālais ansamblis “Skerco”

Bērnu un jauniešu teātra studija “Aplis”

No 1997. gada aprīļa Silvija Nakonečnaja sāk mācīt mazos kārsaviešus dejot deju kolektīvā „Vilcieniņš” (no 2007.līdz 2017. gadam,  mazo dejotāju vadītāja – Ineta Tarasova, no 2017.-2019.gada atkal vada Silvija Nakonečnija. No 2019.gada 1.jūlija BDK vadītāja ir Baiba Stepanova) un no 2001. – 2007. tīņu grupu „Surprise”. 1998. gadā  mazie kārsavieši sāk apgūt angļu valodas pulciņa gudrības (skolotāja Irēna Bule), no 1999. gada pavasara Ligita Žukovska un Ilona Berga uzsāk bērnu vokālā ansambļa „Kāsacīši” darbību.

2000.gadā kultūras namā pašdarbības saimei piepulcējas savdabīgie un kolorītie senioru amatierkolektīvi – senioru deju kopa „Senleja”(vad. Jānis Čizevskis, no 2003. gada Dainis Jezupovs) un vokālais ansamblis „Sendienas” (vad. I. Berga un L. Žukovska, no 2005. gada vad. A. Pitkeviča).

Deju kolektīvs “Vilcieniņš”

Senioru deju kopa “Senleja”

2003.gada 27. decembrī savu skanējumu uzsāk vokāli istrumentālā jeb ‘latgaļu rock’ grupa „Bez PVN” (vad. Guntis Rasims). No 2005.gadā KN dejo hip-hopa deju grupa „Breakdance” un 2010.gada rudenī uz pirmo mēģinājumu sapulcējas Kārsavas novada krievu drāmas kolektīvs „Utroja” .

2011. gada janvārī radošo darbību uzsāk vīru vokālais ansamblis „Akkords” (vad. Rasma Kulamova) un gadu vēlāk skatuvi piepilda eksotisko deju grupa „Samia” (vadītāja Ilze Leišauniece).

2014. gada sākumā, vidējās paaudzes deju kolektīvu, „Ieleja” nomaina apvienotais vidējās paaudzes deju kolektīvs „Spryksti” ( vad. -Lilija un Jānis Kaši., no 2019.gada 1.jūlija vadītāja – Baiba Stepanova). 2017.gadā kultūras nama kolektīvā pieevienojas meiteņu vokālais ansamblis „Belcanto” (vad. Anda Šicāne) un senioru deju kopa „Ūdrupe” (vad. Dainis Jezupovs).

Vīru vokālais ansamblis “Akkords”

Senioru deju kopa “Ūdrupe”

Kultūras nama atklāšanas gada rudenī Kārsavā nodibina bērnu Mūzikas skolu, kura aktīvi darbojās kultūras nama telpās līdz 1976. gadam. Kultūras nama ēkā visus gadus mājvieta ir pilsētas grāmatu valstībai – bibliotēkām, kas ir neatņemama Kārsavas kultūras dzīves sastāvdaļa – atbalstot kultūras nama pasākumus gan ar domu, ideju, gan organizējot izstādes un literāras tikšanās…

Ar pilsētas domes (vēlāk – novada) atbalstu, no 2001.gada notiek ēkas renovācija: nomainīts ēkas jumts, veikts ūdensvada, elektroinstalācijas, lielās zāles un skatuves remonts. Izremontētas bibliotēku telpas, nomainīti logi. Uzbūvēts panduss un veikta fasādes kāpņu renovācija. Iegādātas un tiek modernizētas skaņas un gaismas iekārtas. 2017.gada rudenī atsvaidzināts ēkas ārējais izskats. 2019.gada sākumā jaunu izskatu – „green room” – ieguva Mazā Zāle.

Kultūras nama pasākumi tiek apmeklēti aizvien kuplākā skaitā. Pārliecināmies, ka kārsaviešiem un pilsētas viesiem Kultūras nams ir nepieciešama, neaizstājama dzīves sastāvdaļa.

Sīkāka informācija par Kārsavas KN aktualitātēm ir pieejama tīmekļa vietnē Facebook