LV RU EN

Sestdiena, 2022. gada 02. jūlijs
Lauma, Ilvars, Halina
Ludza
Partly sunny
18°C
 
A A A

Novada vadība tiekas ar iedzīvotājiem pagastos

Attēlā: Par novada dzīvi un pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijai stāstīja E. Mekšs un V. Maslovskis. Uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja I. Silicka.

Ludzas novada pašvaldības vadības pārstāvji ir uzsākuši apciemot katru lauku pagastu, lai tikšanās laikā pastāstītu par dzīvi jaunajā novadā, uzklausītu iedzīvotāju problēmas un atbildētu uz jautājumiem. Savukārt iedzīvotāji ir intereses pilni redzēt sava novada vadību – Edgaru Mekšu, Ināru Silicku, Valdi Maslovski un Oļegu Agafonovu – klātienē. 12. maijā šādas tikšanās ar lauku iedzīvotājiem notika Salnavā, Mežvidos, Malnavā un Mērdzenē, bet maija beigās turpināsies citos novada pagastos.

Līdzīgas tikšanās ar iedzīvotājiem notika arī pirms administratīvi teritoriālās reformas. Pēc novadu apvienošanās Ludzas novadā tādas sanāksmes netika organizētas pandēmijas dēļ. Savukārt to apmeklētība, piemēram, Mežvidos un Malnavā no iedzīvotāju puses varētu būt lielāka, ja tikšanās tiktu organizēta iedzīvotājiem pieņemamākā laikā, tomēr jāņem vērā, ka arī domes pārstāvjiem ir jāorganizē savs laiks ceļā. Tomēr Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs atzīmēja, ka pandēmija iemācīja būt sasniedzamam arī ārpus sava darba kabineta, tāpēc viņš vienmēr cenšas atzvanīt cilvēkiem, lai atbildētu uz jautājumiem. Ja, novadiem apvienojoties, visos pagastos ir saglabājusies visa ierastā struktūra, tad Mežvidu un Salnavas pagastos izveidojās situācija, kad šobrīd ir viens kopīgs pagasta pārvaldnieks. Citi pakalpojumi pagastos gan ir saglabāti.

Iedzīvotāji tikšanās laikā tika informēti arī par bēgļu uzņemšanu, kas notiek pārsvarā Ludzā un Zilupē, bet Kārsavas pusē šo palīdzību sniedz individuāli uzņēmēji. Attiecībā arī uz sociālo jomu priekšsēdētājs uzsvēra, ka maksimāli centīsies saglabāt palīdzību vietējiem iedzīvotājiem, jo sevišķi šajā laikā tas būs ļoti būtiski. Tāpat pašvaldībai ir visi priekšnosacījumi, lai šeit varētu uzbūvēt jaunu dzīvojamo fondu, un šajā ziņā valsts līmenī top saistošie noteikumi. Valsts nozīmes ceļus, pavērtējot finansējumu, pašvaldība pieņēma lēmumu nepārņemt, jo pietiek savu ceļu.

Interesē pasta pieejamība, ceļa remonts un cenas

Priekšsēdētāja vietnieks Valdis Maslovskis mežvidiešus informēja par visām iespējām pieslēgties centralizētai kanalizācijas sistēmai un ieteica iedzīvotājiem to darīt, jo tam ir paredzēts pašvaldības līdzfinansējums. Saistošie noteikumi paredz maksimālo summu ūdensvada izbūvei 400 eiro apmērā, kanalizācijas izbūvei – 600 eiro. Pēc likuma pagastam būs jāapseko katra māja un jāpiefiksē, kāda ir situācija ciemata teritorijā šajā jautājumā, jo tika dots 5 gadu pārejas periods, kad bija jāpieslēdzas pie centralizētās kanalizācijas sistēmas un šis laiks jau ir izbeidzies.

Mežvidieši interesējās par pasta pieejamību nākotnē, šajā ziņā novada vadība pastāstīja, ka Latvijas Pasta pārstāvji šonedēļ apmeklēs pašvaldību un informēs par savu tālāko darbības koncepciju. Mežvidu pagasta iedzīvotāja, kura līdz Mežvidu centram mēroja 8 kilometrus, pauda viedokli, ka vismaz reizi nedēļā pasta pakalpojumi Mežvidu ciemata centrā būtu jāatstāj, jo doties līdz Kārsavai ir pārāk tālu.

Attēlā: Mežvidu pagasta iedzīvotāji.

Vēl mežvidiešiem bija sāpīgs jautājums par ceļu, kas ved caur Padoli līdz Ludzai. Novada vadība akcentēja, ka no savas puses lūdz valstij salabot vismaz to ceļa posmu, kas ved līdz uzņēmumam Z/S Lūsēni, jo tur ir liela transporta plūsma, arī prezidenta vizītes laikā uzņēmējs to tika uzsvēris.

Klātesošie uzdeva jautājumu arī par ūdens un kanalizācijas cenām, vai tās pieaugs Mežvidos, bet vadība mierināja, ka šogad netiks skarta cenu palielināšana.

Jevģēnija un Elza pēc tikšanās pauda apmierinātību par novada vadības apmeklējumu. Tas ļāva iepazīties ar katru klātienē, taču pauž nožēlu, ka cilvēku bija maz un citi mežvidieši neatrada laiku, lai atnāktu.

Piedrazotas ceļa malas pie robežas

Malnavas pagasta iedzīvotājiem arī bija sakrājušies diezgan daudz jautājumu. Piemēram, par ceļa posma pārbūvi no Kārsavas krustojuma līdz Grebņevai. I. Silicka informēja, ka projektā valstij ir radušies sadārdzinājumi uz diviem tiltiem sakarā ar ģeopolitisko situāciju, tāpēc nepietiek paredzēto līdzekļu. Nav teikts, ka projekts tiks atcelts, bet tiek meklētas iespējas samazināt izmaksas. Šī paša ceļa posma līdz Krievijas robežai sakarā iedzīvotājiem bija jautājumi par izmestajiem atkritumiem ceļa malās, kas radās kravas mašīnu rindu dēļ, līdz ar to tie bojā ne tikai dabu un ainavu, bet sāk nepatīkami smakot. Identiska situācija ir arī ceļa posmā uz Terehovu, atklāja O. Agafonovs. Visas atbildīgās institūcijas par šo situāciju informētas, taču vienīgais, ko ir izdevies panākt, ka tika uzliktas papildus tualetes un atkritumu konteineri, atzīst I. Silicka.

Arī E. Mekšs radušos situāciju pie robežas nevar nosaukt nekā savādāk, kā par bezatbildību, jo sūdzības no uzņēmējiem un zemniekiem radās jau aprīļa sākumā. Tas tika akcentēts arī visām augstākajām valsts amatpersonām, kuras apmeklēja Ludzas novadu, taču problēma netiek risināta. Par piedrazotajām ceļa malām un grāvjiem neviens neuzņemas atbildību, bet pašvaldība ar saviem resursiem nedrīkst iejaukties.

Vēl viena problēma Malnavā ir kaķu savairošanās pie daudzdzīvokļu mājām. E. Mekšs izteica priekšlikumu visa novada teritorijā piekopt Ludzas pieredzi šīs problēmas novēršanai. Ja pie cilvēka pieklīst kaķis, viņš vēršas pašvaldībā ar vēlmi to sterilizēt, pašvaldība dod atļauju nākt uz konkrētu veterināro klīniku un pašvaldība apmaksā rēķinu. Šāds risinājums ir lētāks, kā rezultātā Ludzā sāk palikt mazāk klaiņojošu kaķu.

Atkritumu dedzināšana un apkures tarifi

Ciemata iedzīvotājiem radies jautājums par atkritumu dedzināšanu ciemata teritorijā, kas rada nepatīkamas smakas. V. Maslovskis pauda izbrīnu, jo pirmo reizi dzirdēja, ka iedzīvotāji ir neapmierināti par atkritumu dedzināšanu ciematos. Viņš komentēja, ka ciematos nav ierobežojumu par atkritumu dedzināšanu, izņemot riepu dedzināšanu, bet tas neattiecas uz papīra, zaru vai lapu dedzināšanu, pilsētās ir citi ierobežojumi. Ja redzami kādi pārkāpumi, piemēram, dedzina riepas, tad to var piefiksēt ar video un izsaukt policiju. Viss atkarīgs no cilvēku kultūras.

Protams, iedzīvotājus interesēja arī apkures cenas Malnavā nākamajā apkures sezonā. I. Silicka informēja, ka tarifu noteiks Malnavas koledža, kura apkurinās daudzdzīvokļu mājas, pansionātu un bērnudārzu. Plānots iegādāties siltummezglus uz bērnudārzu un pansionātu, un ar iedzīvotāju piekrišanu no daudzdzīvokļu māju uzkrājumiem būtu vēlams arī iegādāties savus siltummezglus, jo tas palīdzēs ieekonomēt. Skaidrs, ka apkures tarifs pieaugs, jo aug arī šķeldas un malkas cenas.

Savukārt ar pieslēgšanos centralizētajai ūdens un kanalizācijas sistēmai Malnavas ciematā nav problēmu, jo pieslēgušies 99,9% iedzīvotāju.

Nākamās tikšanās pagastos tiks turpinātas maija beigās, kad notiks novada vadības apmeklējums Goliševā un Kārsavā, tādā veidā plānots apmeklēt arī visas pārējās Ludzas novada lauku teritorijas.

Informācijas avots: Laikraksts “Ludzas Zeme”

Autore: Iveta Mieze

coloring.cool