Kultūra
Grāmatas Kārsavas stāsti II atklāšana

28.jūlijā, plkst. 18:00 Kārsavas kultūrvēstures centrā “Līču mājās” tiks atklāta grāmata “Kārsavas stāsti II”. Atklāšanas muzikālie viesi – Sovvaļnīks un Arnis Slobožaņins.

2017. – 2018. gadā domnīca Creative Museum sadarbībā ar Kārsavas novada pašvaldību īstenoja pētniecības projektu “Kārsavas stāsti I”. Rezultātā tapa rakstu krājums, kurā pirmo reizi apkopoti pētījumi par Kārsavas novada arheoloģiskajām vietām, muižu sistēmu, dzelzceļa vēsturi, reliģiskajām draudzēm un 20. gadsimta karu nestajām pārmaiņām. Kārsava izrādās bagāta ar saviem kultūras mantojuma objektiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām, – baznīcām, muižām, dzelzceļa infrastruktūru, bet arī ar stāstiem, tradīcijām un vēsturi. Rakstu krājums “Kārsavas stāsti” bija pirmais mēģinājums tos apkopot un iezīmēt pilsētas vietu kartē vienlīdz laikā un telpā. Līdzās akadēmiskiem pētījumiem, esošie un bijušie kārsavieši tika aicināti atvērt savus dzimtas arhīvus un dalīties ar vēsturiskajām fotogrāfijām. Grāmatas popularitāte, interesentu jautājumi par turpinājumu un vēl pētāmo tēmu daudzveidība, projekta īstenotājiem lika lemt, ka nepieciešams rakstu krājuma turpinājums.

2020.gadā sākās darbs, veidojot rakstu krājumu “Kārsavas stāsti II”, kas stāsta par Kārsavu starpkaru periodā un laikā pēc Otrā pasaules kara, runājot arī par šobrīd tik aktuālo militārās vēstures jautājumu Kārsavas teritorijā.

Attēlā: grāmata “Kārsavas stāsti II”. Dizains: Edvards Percevs

Ir tapuši vairāki akadēmiski pētījumi, īpašu uzmanību veltot 20. gadsimta otrās puses sociālajai vēsturei un vietējo iedzīvotāju stāstiem. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons pētījis Kārsavu starp diviem pasaules kariem un sniedzis ieskatu pašvaldības darbības procesos. Pētnieks Valdis Kuzmins pēta karadarbību Kārsavas novadā Otrā pasaules kara laikā. Dr. hist. Uldis Neiburgs pēta 20. gadsimtu caur kārsavieša Aleksandra Proboka stāstu. Vēsturnieks Agris Dzenis piedāvā pētījumu “Kārsavas pilsētas pārvaldes – deputātu padomju un izpildkomitejas darbība 1944. – 1991. gads un pilsētas attīstība”. Savukārt žurnāliste un pētniece Gunta Ločmele sadarbībā ar kārsavieti Valentīnu Zelču aptaujājusi vietējos kārsaviešus un savākusi atmiņas par padomju laiku Kārsavā.

Rakstu krājumu papildina kārsavieša Aleksandra Proboka 20. gadsimta 50. – 60. gados uzņemtās fotogrāfijas, kā arī fotogrāfijas no kārsaviešu privātajiem arhīviem.

Attēlā: viens no trim Aleksandra Proboka albūmiem. Foto: Didzis Grodzs

Rakstu krājuma “Kārsavas stāsti II” sastādītāja un projekta vadītāja – Ineta Zelča Sīmansone, zinātniskais redaktors ir Dr.hist. Uldis Neiburgs, literārā redaktore un korektore Austra Celmiņa-Ķeirāne, grafiskais dizaineris Edvards Percevs, fotogrāfs – Didzis Grodzs.
Atbalsta: Kārsavas novada pašvaldība (Ludzas novada pašvaldība), VKKF, Latgales kultūras programma, Creative Museum.
Pasūtītājs: Kārsavas novada pašvaldība (Ludzas novada pašvaldība)
Izdevējs: Creative Museum

Ineta Zelča Sīmansone
Domnīcas Creative Museum vadītāja


Saistītās publikācijas

Ineta Zelča Sīmansone. Nejaušības, kas rezultējas nozīmīgos pētniecības projektos. #Kārsavasstāsti

Tapis pētījums par Sēlijas šaursliežu dzelzceļa vēsturi