Latgales reģiona attīstības aģentūrā ir noslēdzies “Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Latgales kultūras programmas 2022” projektu konkursam iesniegto projektu izvērtēšana. Ludzas novadā pašvaldības iestādēm un biedrībām Valsts Kultūrkapitāla fonda padome apstiprināja kopumā 6 projektus. No saņemtajiem 139 projektu pieteikumiem, finansējums tika piešķirts 61 projektam, par kopējo summu 145 850 eiro.
Latgales reģiona attīstības aģentūras administrētās Latgales kultūras programmas 2022 finansiāls atbalsts ir piešķirts Ludzas Novadpētniecības muzejam – 1300 eiro plenēra un izstādes veidošanai “Nūvods, kur acaverās sirsneibys vuorti!”, J. Soikāna Ludzas mākslas skolai – 2500 eiro projekta “Kai Latvejis kuļturys kanons sorgoj i dūd gaismu voi es par tymsu nābāduoju” aktivitātēm, biedrībai Creative Museum 3000 eiro apmērā rakstu krājuma “Kārsavas stāsti II” izdošanai, biedrībai KIRA – 2700 eiro 12. Latvijas Amatierteātru Brīvdabas izrāžu festivāla “Vezums 2022” Ludzā organizēšanai, biedrībai “Latgolys Producentu grupa” – 3000 eiro grupas “Muosys” CD albuma “Ceļā” izdošanai un biedrībai “Latgaliešu mūzikas grupa Bez PVN” 3000 eiro apmērā Youtube izklaides un kultūras kanāla raidījumu izveidei latgaliešu valodā. Sīkāk par šo visu projektu īstenošanu mums pastāstīja paši iesniedzēji.
Probuka materiāli – krājuma galvenā vadlīnija
– Jau strādājot pie pirmās grāmatas “Kārsavas stāsti”, kas tika izdota 2018. gadā, sapratām, ka pilnīgi visu vienā rakstu krājumā nevar iekļaut, tāpēc tiks veidoti arī “Kārsavas stāsti II”,– stāsta Creative Museum vadītāja, muzeoloģe Ineta Zelča Sīmansone. Pirmā grāmata noslēdzās ar 20. gadsimta vidu – holokaustu un II Pasaules karu. “Kārsavas stāsti II” ir stāsts par 20. gadsimtu – starpkaru periodu, par to, kā II Pasaules karš ir ietekmējis Kārsavu, par militārajām darbībām Kārsavā un arī par padomju laiku Kārsavā.
Par grāmatas galveno vadlīniju izvēršas kārsavieša Aleksandra Proboka stāsts, caur ko Dr. hist. Uldis Neiburgs izstāsta visu 20. gadsimta Kārsavas stāstu. A. Proboks ir fotogrāfs un žurnālists, kurš 90. gados uzrakstījis atmiņu grāmatu “No Rītupes līdz Kolimai” par savu dzīvi izsūtījumā un atgriešanos.
Vairāku pētnieku kopdarbs
Vēl, mācoties Kārsavas vidusskolā, kāda pētniecības darba veidošanas procesā I. Zelča Sīmansone intervēja A. Proboku, un pēc intervijas viņš Inetai uzdāvināja savas grāmatas manuskriptus ar domu, ka tas tiks pētīts un saglabāts. Neilgi pirms A. Proboka nāves šo manuskriptu I. Zelča Sīmansone uzdāvināja Okupācijas muzejam, kā rezultātā A. Proboks saņēma pateicības vēstuli no muzeja, kuru ļoti ieinteresēja šis materiāls.
Kad pie I. Zelčas Sīmansones nonāca A. Proboka fotogrāfiju albumi, kuros atrodamās fotogrāfijas un apraksti stāsta par 50. – 60. gadu Kārsavu, bija skaidrs, ka tie jāiekļauj nākamajā rakstu krājumā.
Rakstu krājumā būs profesora Ērika Jēkabsona pētījums par Kārsavu starp diviem pasaules kariem, ieskatoties arī pašvaldības darbības procesos šajā laikā, pētnieka Valda Kuzmina pētījums par II Pasaules karu un karadarbību tieši Kārsavas teritorijā, kā arī vēsturnieka Agra Dzeņa pētījums par Kārsavas deputātu padomju un izpildkomitejas darbību no 1944. līdz 1991. gadam.
Krājumā būs arī 20 atmiņu stāsti
Nozīmīga rakstu krājuma sastāvdaļa ir vietējo stāsti un atmiņas par II Pasaules karu un padomju laiku Kārsavā. Ar vietējiem iedzīvotājiem tikās pētniece un žurnāliste Gunta Ločmele, palīdzēja kārsaviete Valentīna Zelča. Rakstu krājumā būs lasāmi 20 atmiņu stāsti.
Rakstu krājuma “Kārsavas stāsti II” vāda dizains. Autors Edvards Percevs
Uz pirmā rakstu krājuma grāmatas vāka vizualizēta dzelzceļa līnija ar pieturvietu Kārsava, savukārt uz otrā rakstu krājuma vāka būs Rītupes līnija. Rakstu krājums gatavs tipografijai. Projektā apstiprinātais finansējums ļaus segt lielāko daļu no tipogrāfijas izdevumiem, taču vēl ir nepieciešami 2000 eiro.
I. Zelča Sīmansone cer, ka grāmata tiks izdota vasarā, kā rezultātā jau augustā Kārsavas svētku laikā rakstu krājumu varēs prezentēt vietējiem iedzīvotājiem un viesiem. Ir paveikts nozīmīgs darbs, it īpaši šobrīd Ukrainas kara kontekstā tas ir aktuāls pētījums, jo vairākos pētījumos ir stāsti arī par militāro vēsturi. Ineta izsaka lielu pateicību ikvienam iedzīvotājam, kurš dalījās ar saviem stāstiem un fotogrāfijām, pētniekiem un pašvaldībai par līdzdalību un uzdrīkstēšanos īstenot tik liela apjoma projektu, jo, to īstenojot, Kārsava vairs nav nezināma mazpilsēta pierobežā.
Tiešsaistes sarunu cikls
J. Soikāna mākslas skolas direktore Sandra Vorkale stāsta par projekta “Kai Latvejis kuļturys kanons sorgoj i dūd gaismu voi es par tymsu nābāduoju” aktivitātēm. Latgales podniecība ir atzīta par Latvijas kultūras kanonu. Rudenī tiek plānots uzsākt sarunu ciklu tiešsaistes veidā par to, kā caur mālu var iepazīt sevi un pasauli. Viena no sarunu tēmām būs māla arhitektūra, keramiķis Pēteris Martinsons – Latvijas un Latgales māla tradīciju savienotājs ar pasaules māla stāstiem, tāpat arī ir cerība Zoom platformā tikties ar vienu no Japānas keramiķiem. Kopuma būs 4 sarunu cikli septembra piektdienās.
– Tā kā māls iziet uguns kristības, lai kļūtu par trauku, šķīvi vai seno stāstu vēstnieku, vienlaikus tas var nodot tālāk gaismu, ja tas ir svečturis. Ja uz mālu paskatās plašākā skatupunktā, tad tas daudzās pasaules malās ir bijis kā viens no materiāliem, kas stāsta par vissenāko kultūras slāni. Tas ir tāds skats zināmā mērā gan uz pagātni, gan nākotni, izgaismojot ceļu, ar savu gaismu māla svečturī vai lukturī,– atklāj S. Vorkale.
60 dalībnieki no 20 Latgales skolām
Skolotāja Maija Gailuma no J. Soikāna Ludzas mākslas skolas Nautrēnu filiāles vēl pirms Covida laikiem ierosināja izveidot Ziemassvētku gaismas lukturus. Šajā projektā tas īstenosies. Septembrī vienlaikus ar sarunu ciklu plānots organizēt meistardarbnīcas bērniem no 20 Latgales skolām, no katras skolas izvirzot 3 dalībniekus. Kopumā tie varētu būt ap 60 dalībniekiem. Viņi izlozes veidā noskaidros pie kāda no pieciem keramiķiem, podniekiem viņi dosies strādāt, veidot gaismas lukturi, pili vai māju. Rezultātā pie 5 podniekiem un keramiķiem – Maijas Gailumas Rogovkā, Ērika Kudļa Ludzā, Raivo Andersona Preiļos, Valda un Olgas Pauliņiem Krāslavā un Unas Guras Daugavpilī taps vismaz 60 gaismas lukturi. Novembrī Latvijas dzimšanas dienā tie tiks eksponēti Rogovkā, Adventes laikā tie ceļos uz Kultūras šķūni Lūznavā un pirms pašiem Ziemassvētkiem gaismas lukturi būs Latgales vēstniecībā Gors.
Ēriks Kudlis. Foto: Anita Saka
Projekta saīsinātais nosaukums “Es par tymsu nabāduoju” ir rindiņa no latgaliešu tautasdziesmas. Lai par tumsu nebēdātu, ir vienkārši jāiededzina gaisma savās acīs, savā apkārtnē un tumsas mošķi, bailes, nedrošība atkāpsies, dodot vietu paļāvībai. Laikā, kad ir visgarākā nakts, bērnu roku un māla siltums, sargās jaunās dienas gaismu.
Piedalīsies 11 kolektīvi no 7 novadiem
Savukārt 4. un 5. jūnijā Ludzas Novadpētniecības muzeja teritorijā norisināsies Latvijas Amatierteātru Brīvdabas izrāžu festivāls “Vezums 2022”. Festivāla idejas autore ir Ligita Valijeva. Pirmo reizi festivāls norisinājās 2000. gadā Bauskas novada Uzvarā, bet 2007. gadā pirmo reizi tas notika Ludzā. Pēc 10 gadu pārtraukuma L. Valijeva 2017. gadā atkal atsāka tā organizēšanu, un šogad tas jau notiek 12. reizi.
Šogad festivālā “Vezums 2022” piedalīsies 11 kolektīvi no 7 novadiem. Izveidojusies stabila komanda, projekta vadītāja un režisore ir Eleonora Obrumāne, scenārija autore Inta Žeikare, scenogrāfe Ināra Mikažāne, šogad būs arī profesionāls videooperators Ainārs Spulis. Festivālu vadīs Sabīne Valijeva un Vanda Žulina.
Šī gada festivāla norisi caurvīs Latgales motīvi. Festivāla ekspertu komisijas sastāvā būs Aina Matīsa, Haralds Ulmanis un Māra Liniņa. Vairāk nekā puse festivāla dalībnieku piedalās katru gadu. Tā ir izveidojusies par tradīciju, satiekoties ar draugiem. Viņus visus vieno liela mīlestība pret teātri, un šogad ierastās balles vietā notiks muzikāls pasākums teātra dziesmu “večerinka”, kur katrs teātra kolektīvs būs sagatavojis 2 dziesmas no teātra izrādēm. Šis festivāls iedvesmo uz ilgu laiku, un tas ir pats galvenais. Vērojot citus, mācoties viens no otra, dalībnieki uzlādējas ar enerģiju, jo dzīve ir labākais skolotājs, atzīst festivāla idejas autore.
10. Latvijas Amatierteātru brīvdabas izrāžu festivāls „VEZUMS 2020” Ludzā | Foto: Ainārs Spūlis
4. jūnijā ieradīsies visi festivāla dalībnieki un pēc kopēja svētrīta Ludzas katoļu baznīcā plkst. 9.40 dosies kopīgā gājienā uz muzeju, kur notiks festivāla atklāšana. Šo divu dienu garumā skatītāji varēs vērot Skultes amatierteātra, Īslīces amatierteātra “Dadži”, Rīgas RTU amatierteātra “Kamertonis”, Uzvaras amatierteātra, Medņevas dramatiskā kolektīva “Savējie”, Dzelzavas amatierteātra, Vecsaules amatierteātra, Žīguru amatierteātra “Virši”, Salnavas amatierteātra, Matīšu amatierteātra un Isnaudas amatierteātra gatavotās izrādes. Sīkāku pasākumu afišu noteikti publicēsim.
Popularizēs latgaliešu mūzikas jaunradi
Projekta “Grupas “Muosys”” albums “Ceļā” ideja ir iemūžināt latgaliešu tradicionālās mūzikas iedvesmotu jaunradi un aranžijas profesionālu mūziķu – grupas “Muosys” – debijas albumā, kas sabiedrībai būs pieejams digitālā formātā. Albuma iznākšana būs latgaliskās un tradicionālās mūzikas popularizēšanas un dažādošanas veids ne tikai reģionā, bet arī visā Latvijā, informē biedrības “Latgolys Producentu grupa” vadītājs Guntis Rasims.
Grupa “Muosys” publicitātes fotogrāfija. Foto: Ilva Aleksandrova
Grupas “Muosys” sastāvā ir trīs profesionālas mūziķes, kuras līdzās akadēmiskajai mūzikas izglītībai aktīvi pārmantojušas un pētījušas latviešu tautas mūziku. Albuma “Ceļā” programmas pamatā ir grupas dalībnieču latgaliešu tautasdziesmu aranžijas un oriģinālkompozīcijas. Tās lielākoties ir veidojusi etnomuzikoloģe, grupas “Muosys” vijolniece Liene Brence. Savu muzikālo redzējumu viņa ir tvērusi dabas ainās, savas dzimtas spēcīgajās saknēs, kā arī baroka un skandināvu tradicionālās mūzikas intonācijās. “Muosys” pirmsākumi meklējami 2016. gadā, kad grupas dalībnieces kā kopīga apvienība tika uzrunātas uzstāties Igauņu ģimenes koncertā “Vysi zīdi pļaveņā” Latgales vēstniecībā GORS. Programmas atbalsta apjoms 3000 eiro apjomā paredzēts dziesmu materiāla sagatavošanai, ierakstam un pēcapstrādei.
Youtube kanāls latgaliešu valodā
Savukārt biedrība “Latgaliešu mūzikas grupa Bez PVN” projekta ietvaros plānots attīstīt mūsdienīgu, oriģinālu un jauniešu auditorijai aktuālu izklaides, kultūras un izglītības audiovizuālu raidījumu saturu kanāla “Im a’mazed” Youtube platformā, latgaliešu valodā. Plašākas jauniešu auditorijas piesaistei, šajā konceptā plānots izveidot dažāda stila un interešu audiovizuālo raidījumu veidus – mūzikas, kino, erudīcijas, humora un dzīves stilu žanros.
Šī projekta ietvaros būs pieejami 3 audiovizuāli cikli – jau iesāktais humora raidījums “Šortu spēlis” un sarunu šovs par jauniešiem aktuālām tēmām, kā arī pavisam jauns pasaules un Latvijas kinofilmu erudīcijas raidījums. Plānots, ka projekts sekmēs plašāku latgaliešu valodas lietojumu jaunu cilvēku vidū ikdienā.