Blontu pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Ludzas upes kreisajā krastā. Robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastiem.

Teritorija atrodas Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Latgales augstienes Burzavas pauguraines austrumu malas atzarojumos un Rēzeknes pazeminājumā. Pie Būbiniem un Kucevkas atrodas augstākie pauguri – 166,2m un 163,8m vjl., bet pagasta zemākā vieta ir Kreiču purvā – 106,8m vjl. Pagastam cauri tek Ludzas pieteka Čodarānu upe ar lielāko pieteku Silagaiļu strautu. Lielākais ezers ir Rojevkas (42,9 ha) . Uz rietumiem no Blontiem atrodas vairāki mākslīgi veidoti dīķi. Trešdaļu teritorijas aizņem meži, lielākais ir Dubrovkas meža masīvs pagasta austrumu daļā. Pagasta ziemeļu daļā atrodas Kreiču purvs, tā platība ir 3830 ha. Krietni mazāki ir Zuju, Kreņevas, Spirku un Vonogu purvi. 

Līdz 1945.gadam Blontu pagasts ietilpa Mērdzenes pagastā. Padomju gados Čodorānos darbojās dzirnavas un kaļķu ceplis, Plaudišos, Ierzeļovā un Blontos – krejotava, Blontos – maizes ceptuve un paneļu ražošanas cehs. No Blontu pagasta cēlušies vai te strādājuši daudzi ievērojami cilvēki, pirmām kārtām podnieki un keramiķi – Vladislavs Pavlovskis (1899-1941) no Škinčiem apdedzinājis saimniecības traukus, tāpat kā Lielo Blontu zemnieki Antons Rudusāns (1896-1966) un J. Rudušs (1875-1935). Ļoti kupla bija Škinču sādžā dzīvojošo podnieku Ruskuļu saime: Antons (1905), Aleksandrs (1932), Andrejs (1896-1963), Jāzeps (1896-1958), Jānis (1882-1945), Edvarts (1873-1947), Vinca (1890-1938), Viktors (1903), Vladislavs (1898), Vladislavs (1905-1960).